Tuvojoties jaunajam mācību gadam, atkal aktuāls kļūst jautājums par bērnu datu apstrādi pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās un interešu izglītības pulciņos (turpmāk – izglītības iestādes). Lielākoties, kā apstrādāt skolēnu personas datus, izglītības iestādēm nosaka normatīvie akti, piemēram, Izglītības likums un Vispārējās izglītības likumā iekļautie pienākumi. [1] Tomēr ir arī gadījumi, kad datu apstrādi var pamatot arī ar vecāka piekrišanu. [2] Tāpat datu apstrāde var tikt pamatota ar sabiedrības interešu īstenošanu, piemēram, uzstādot videonovērošanu iestādes teritorijā, lai samazinātu vandālisma risku skolas teritorijā ārpus tās darba laika.
Lai jau sākotnēji būtu skaidrs, kādi bērnu dati tiks apstrādāti un kāpēc, izglītības iestādēm ir jāatrod efektīvākais komunikācijas veids ar vecākiem. Izglītības iestāžu uzdevums ir informāciju pasniegt viegli uztveramā, saprotamā un pieejamā veidā, lai starp pusēm nerastos domstarpības par nepieciešamību datus apstrādāt un šādu darbību likumību.
Šīs tēmas ietvaros rubrikā “#DVIskaidro” esam apkopojuši vecāku biežāk uzdotos jautājumus par savu atvašu personas datiem.
Vai skolēns pats var sniegt piekrišanu savu personas datu apstrādei?
Kad datu apstrāde tiek veikta uz piekrišanas pamata, piekrišanu sniedz pati persona. Tomēr, ja persona ir nepilngadīga, piekrišana tiks prasīta no vecākiem vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem. Jāņem gan vērā, ka, pieaugot bērna vecumam, skolai un vecākiem būtu jābūt ieinteresētiem arvien vairāk ņemt vērā bērna viedokli, īpaši situācijās, kad, piemēram, bērns nevēlas, lai tā dati tiktu apstrādāti. Tādējādi ļaut pašam šo piekrišanu atsaukt vai iebilst pret datu apstrādi. Tā tiek veicināta arī bērna patstāvība lemt par svarīgiem jautājumiem. [3]
Vai piekrišanu par bērnu datu apstrādi jāsniedz abiem vai pietiek ar viena vecāka piekrišanu?
Kamēr kādam no vecākiem nav noteiktas ierobežotas tiesības uz bērna aizbildnību un aprūpi, tikmēr gadījumos, kad nepieciešams sniegt piekrišanu, to var sniegt arī tikai viens no vecākiem. Ja vecākiem rodas domstarpības attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par savu bērnu, tās risināmas bāriņtiesā.
Vai izglītības iestāde drīkst savos sociālo tīklu profilos un tīmekļa vietnē publicēt skolēnu fotogrāfijas?
Izglītības iestādes var publicēt fotoattēlus no skolas pasākumiem, nodarbībām tiktāl, kamēr ir skaidri noteikts nolūks, piemēram, skolas (pašvaldības) budžeta izlietošanas atspoguļošana. Tomēr būtu jāizvairās no neglaimojošu fotogrāfiju publicēšanas un jāņem vērā bērnu vai vecāku lūgums šādas fotogrāfijas dzēst. Par šādu datu apstrādi skolām būtu jāinformē vecāki, tāpat kā par tiesībām ietekmēt datu apstrādi, ciktāl izglītības iestāde to var realizēt. Tāpat jāpiemin, ka tiesības publicēt bērnu fotogrāfijas būs pašai izglītības iestādei, bet ne skolotājam savā privātajā profilā. [4]
Piemērs: Līgas un Jāņa vecākā meita Sigita (17 gadi) nav apmierināta, ka skolas tīmekļa vietnē ir publicēta fotogrāfija no skolas pēcpusdienas pasākuma, kur, viņasprāt, meitene redzama neglaimojošā brīdī. Sigita šo situāciju izstāstīja vecākiem. Kaut arī vecāki atzina, ka ar Sigitas izskatu fotogrāfijā viss ir kārtībā, viņa nolēmusi vērsties pie skola administrācijas ar lūgumu šo fotogrāfiju dzēst. Sigitas lūgums tika ņemts vērā, neskatoties uz to, ka Sigita ir nepilngadīga.
Kā iegūt informāciju par datiem, kas ir izglītības iestādes rīcībā?
Vecākiem ir tiesības vērsties izglītības iestādē ar lūgumu sniegt informāciju par to, kādi dati un kādiem nolūkiem tiek apstrādāti. Šāds pieprasījums būtu izsakāms rakstveidā, norādot uz savu identitāti un piederību bērnam, ievērojot, ka arī atbilde tiks sniegta rakstveidā. Sīkāk par piekļuvi datiem skaidrots - “Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?”. [5]
Ko darīt, ja ir šaubas par datu apstrādes likumību?
Ja vecākiem ir radušās aizdomas par datu apstrādes likumību kādā konkrētā gadījumā, tad vecāki var lūgt izglītības iestādei sniegt informāciju par konkrēto situāciju, uzdodot tādus jautājumus kā “Kāpēc šie dati ir jāapstrādā?”, “Kam tie tiks tālāk nodoti un izmantoti?”. Ja izglītības iestāde nesniedz skaidru informāciju vai atsakās atbildēt uz šādu lūgumu, vecāki var vērsties Datu valsts inspekcijā. Sīkāk skaidrots - “Ko nozīmē – tiesības piekļūt saviem datiem?”
Piemērs: Sigita pēc stundām piedalās skolas volejbola treniņos. Trenere ir norādījusi, ka skolas vadība ir pieprasījusi treniņa dalībniekiem iesūtīt video no savām brīvā laika aktivitātēm, lai redzētu, ka skolēni ir aktīvi arī ārpus nodarbībām. Sigita to pastāstījusi saviem vecākiem, neuzskatot, ka šādas informācijas sūtīšana ir pamatota, un vecāki ar lūgumu pēc pamatojuma vērsās skolā. Ievērojot, ka skola sīkāk nespēja pamatot šāda pieprasījuma likumību, vecāki iesaistīja Datu valsts inspekciju situācijas risināšanā.
Vai skolotāji var likt skolēniem mācību procesā izmantot lietotnes uzdevumu izpildei?
Jā, skolotāji mācību vielas veiksmīgākai un interaktīvākai apgūšanai var izmantot dažādas metodes, tai skaitā lietotnes. Skolas vadības vai pašvaldības (ja šādu lietotni izmantot ir lēmusi pašvaldība) uzdevums ir izvērtēt lietotnes drošību no datu aizsardzības, tostarp kiberdrošības, skatupunkta. Gadījumos, kad pedagogs izglītības iestādes uzdevumā liek lejupielādēt un izmantot lietotnes un skolēniem vai skolotājiem par lietotņu uzticamību rodas bažas, par to var konsultēties ar skolas vadību vai pašvaldības datu aizsardzības speciālistu.
Vai vecāku saziņai ar skolotāju jānotiek “Whatsapp” lietotnē?
Primārai saziņai starp vecākiem un skolotājiem, īpaši apstrādājot informāciju par katra skolēna attīstību un sekmēm, jānotiek drošos informācijas apmaiņas kanālos, piemēram, e-klases skolvadības sistēmā, e-pastā vai “aci pret aci”. Ārpusstundu saziņa par neformāliem, vispārīgiem jautājumiem var notikt starp vecākiem, piemēram, Whatsapp lietotnē, tostarp piesaistot arī skolotāju.
Tomēr skola nevar likt pamata saziņu veikt šādā lietotnē, tāpat informāciju, kuru ir jāsaņem visiem vecākiem, būtu jāsniedz veidā, kas neradītu iespēju nesasniegt adresātu. Turklāt jābūt pārliecībai, ka visi vecāki ar šo informāciju ir iepazīstināti. Pedagogam ir jāpārliecinās, ka personiska informācija par skolēnu, jo īpaši saistībā ar tā veselību, netiek sniegta, izmantojot kopējos saziņas “čatus”, kur to redz arī citi vecāki.
Piemērs: Līgas un Jāņa jaunākais dēls Pēteris 1. septembrī uzsāks mācības 1. klasē vietējās pašvaldības pamatskolā. Pirmajā iepazīšanās sanāksmē ar vecākiem klases audzinātājs norādījis, ka par visām aktualitātēm -klases un skolas pasākumiem-, par kuriem vecākiem būtu jābūt informētiem, ziņas tiks sūtītas e-klases skolvadības sistēmā.
Un visbeidzot gribētos aicināt gan vecākus, gan izglītības iestādes ar bērniem pārrunāt jautājumu par citu skolēnu datu publicēšanai sociālajos tīklos. Respektīvi, izglītot bērnus par to, ka nav pieņemami publicēt citu skolēnu videomateriālus vai fotogrāfijas, it īpaši, ja tās nav glaimojošas. Bērniem būtu jārada priekšstats un sapratne par principu “nenodarīt citam to, ko nevēlies, lai nodara tev” un sajūta, ka problēmsituācijās pēc atbalsta ver vērsties izglītības iestādē vai pie vecākiem.
INFORMATĪVĀS ATSAUCES:
[1] Likumiskais pamats šādai datu apstrādei – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
[2] Datu regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
[3] Sīkāk par bērna piekrišanu skaidrots biedrības “Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija” vadlīniju “Bērnu dati skolās un bērnudārzos” 10. lpp. (pieejams: https://datueksperti.lv/site/index.php/blog/datu-apstrades-vadlinijas-skolam)
[4] Šāda apstrāde var balstīties vien ar atsevišķu piekrišanu no vecākiem.
[5] Datu subjekts - bērns, pārzinis – izglītības iestāde
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos, aizpildīsiet šo aptauju https://www.visidati.lv/aptauja/2036992485/
