Daudzām iestādēm un uzņēmumiem ir detalizēta informācija par mums.
Personas datu izmantošana sadzīvē notiek ļoti plaši. Piemēram, norādot personas kodu, sniedzot ziņas par pastāvīgo dzīves vietu, reģistrējot automašīnu, atverot norēķinu kontu bankā, maksājot par komunālajiem pakalpojumiem u.c.
Problēmas var radīt nepareizi ievadīta vai novecojusi informācija. Kļūdas informācijas ievadīšanā, labošanā, apstrādē vai glabāšanā var novest pie nepareiziem maksājumu aprēķiniem, pabalstu vai kredītu atteikumiem, tās pat var nepelnīti piesaistīt Jums tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Fizisko personu dati kļūst aizvien vērtīgāki tāpēc pirms kādai organizācijai vai iestādei sniedzat informāciju par sevi noskaidrojiet vai visa pieprasītā informācija būs nepieciešama. Varbūt Jums tā nav jāsniedz.
Noskaidrojiet kādam mērķim tiks apstrādāti Jūsu dati.
Neaizmirstiet, ka Jūsu datus tiešajam mārketingam vai citām līdzīgām darbībām var izmantot tikai ar Jūsu atļauju.
Nekautrējieties pieprasīt pārtraukt nevajadzīgu vai nevēlamu personīgi adresēto mārketinga materiālu nosūtīšanu Jums.
Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka tiesības iegūt visu informāciju, kas par Jums savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu.
Jums ir tiesības pieprasīt, lai Jūsu personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim. Ja varat pamatot, ka personas datu apstrādes sistēmā iekļautie personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim, pārziņa pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību vai pārkāpumu un par to paziņot personām, kas iepriekš ir saņēmušas Jūsu datus.
Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka, ka Jums ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:
- pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;
- personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids;
- datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi;
- personas datu ieguves avots, ja vien likums neaizliedz šīs ziņas izpaust;
- automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.
Datu valsts inspekcija rūpējas par fizisku personu datu aizsardzības normu ievērošanu atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām.
Ja uzskatāt, ka Jūsu personas datu apstrāde notiek nekvalitatīvi vai nelikumīgi un pats nespējat atrisināt šo problēmu, vērsieties Datu valsts inspekcijā.