Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir sistēma, kurā tiek iekļauta informācija, tostarp biometriskie dati, par trešo valstu valstspiederīgo, kuriem nepieciešama vīza, lai ieceļotu Šengenas zonā vīzu pieteikumiem.
VIS tika izveidota 2004. gada jūnijā ar Padomes Lēmumu 2004/512 / EK.
VIS Latvijas nacionālās komponentes pārzinis atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.676 57.punktam ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (https://www.pmlp.gov.lv/ ).
VIS darbības mērķi ir:
- Pārbaužu pirms vīzu izsniegšanas atvieglošana: VIS ļauj robežsargiem pārbaudīt, vai persona, kas uzrāda vīzu, ir tās likumīgā īpašniece. VIS palīdzēs identificēt Šengenas teritorijā atrastās personas kurām nav vai ir krāpnieciski dokumenti. Biometrisko datu izmantošana vīzas turētāja identitātes apstiprināšanai ļauj veikt ātrākas, precīzākas un drošākas pārbaudes. VIS atvieglo arī vīzu izsniegšanas procesu, īpaši biežiem ceļotājiem.
- Cīņa ar ļaunprātīgu izmantošanu: Lai gan ļoti liela daļa vīzu turētāju ievēro noteikumus, var notikt arī pārkāpumi. Piemēram, VIS palīdzēs cīņā pret krāpniecisku rīcību un tās novēršanu, piemēram, “vīzu pirkšanu” (t.i., turpmāku vīzu pieteikumu iesniegšana citās ES valstīs, kad pirmais pieteikums ir noraidīts).
- Ceļotāju aizsardzība: Biometriskā tehnoloģija ļauj atpazīt ceļotājus, izmantojot citas personas ceļošanas dokumentus, un pasargā ceļotājus no identitātes zādzībām.
- Palīdzība patvēruma pieteikumu izskatīšanā: VIS ļauj vieglāk noteikt, kura ES valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, un šādu pieteikumu izskatīšanu.
- Drošības uzlabošana: VIS palīdz novērst, atklāt un izmeklēt terorisma draudus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
Kā VIS darbojas:
No personām, kuras pieprasa vīzu, tiek iegūti 10 pirkstu nospiedumi un digitālā fotogrāfija. Šie biometriskie dati kopā ar vīzas pieteikuma veidlapā sniegtajiem datiem tiek ierakstīti drošā centrālā datu bāzē.
10 ciparu pirkstu nospiedumu skenēšana nav nepieciešama bērniem līdz 12 gadu vecumam vai cilvēkiem, kuri fiziski nespēj veikt pirkstu skenēšanu. Biežajiem ceļotājiem uz Šengenas zonu nav jāveic atkārtota pirkstu nospiedumu skenēšana katru reizi, kad viņi piesakās jaunai vīzai. Kad pirkstu nospiedumu skenēšana ir saglabāta VIS, tās var atkārtoti izmantot turpmākiem vīzu pieteikumiem nākamo 5 gadu laikā.
Uz Šengenas zonas ārējām robežām vīzas turētāja pirkstu nospiedumus var salīdzināt ar datu bāzē esošajiem. Neatbilstība nenozīmē, ka ieceļošana tiks automātiski atteikta – tas tikai novedīs pie padziļinātas ceļotāja identitātes pārbaudes.
Kā VIS tiek aizsargāti personas dati:
Piekļuve VIS datiem ir atļauta tikai pilnvarotam personālam, veicot savus uzdevumus. Viņiem jānodrošina, lai VIS datus izmantotu tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs, piemērots un samērīgs viņu uzdevumu veikšanai.
Dati glabāšanas termiņš VIS ir ierobežots – tie tiek glabāti piecus gadus. Šis glabāšanas periods sākas no izsniegtās vīzas derīguma termiņa beigām, no dienas, kad tiek pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad tiek pieņemts lēmums mainīt izsniegto vīzu. Jebkurai personai ir tiesības būt informētai par saviem datiem VIS. Jebkura persona var lūgt izlabot neprecīzus datus par sevi un dzēst nelikumīgi ierakstītos datus.
Katrai ES valstij ir jāpieprasa, lai valsts uzraudzības iestāde (Latvijā šī iestāde ir Datu valsts Inspekcija) uzraudzītu personas datu apstrādes likumību šajā valstī. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga darbības Eiropas līmenī.
Detalizētāka informācija par VIS pieejama Buklets “Vīzu informācijas sistēma” un Eiropas Komisijas tīmekļvietnē (angļu valodā) https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/visa-information-system_en
Iesnieguma paraugi:
Informācijas pieprasījuma veidlapas paraugs ir pieejams šeit:
Ja uz Jūsu pieprasījumu, īstenot datu subjekta tiesības, nav atbildēts viena mēneša laikā vai ja tas ir noraidīts, Jūs varat iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā, lai aizsargātu savas tiesības. Sūdzības paraugu skatīt šeit: