Izglītības process jau sen neaprobežojas vien ar mācību vielas apguvi, kā aprakstīts mācību priekšmetu literatūrā un vadlīnijās, bet arī dažādu ikdienas prasmju mācīšanu un skolēna sajūtu apzināšanu, kas tālāk palīdz izglītības iestādei un pedagogam izpildīt savus pienākumus un izprast bērna sajūtas, padarot procesu vēl efektīvāku. Viens no veidiem, kā uzzināt skolēna viedokli dažādos jautājumos, kas var palīdzēt uzlabot mācību rezultātu kvalitāti, ir skolēnu aptauja, kas bieži izglītības procesā tiek izmantota.
Tādējādi atsaucoties uz iepriekš saņemtiem jautājumiem un tuvojoties jaunam mācību gadam šoreiz skaidrosim par izglītības iestāžu veiktu skolēnu aptaujāšanu mācību procesa ietvaros, neatkarīgi no tā, vai aptauju iniciējis pedagogs, izglītības iestāde vai kāda cita institūcija, piemēram Izglītības un zinātnes ministrija.
Vai aptaujās sniegtās atbildes vienmēr saturēs personas datus?
Ja no iegūtajām atbildēm ir iespējams izsecināt, kurš no skolēniem šo aptaujas anketu ir pildījis, tad šīs atbildes uzskatāmas kā tādas, kas satur personas datus un aptaujas veikšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi.
Anonīmu aptauju apstrāde nav personas datu apstrāde, ja pieliekot saprātīgas pūles no kādām atbildēm nav iespējams secināt, kurš skolēns to aizpildījis. Uz šādām darbībām Datu regulas[1] prasības netiek attiecinātas.
Skolēnu aptaujās sniegtās atbildes var iedalīt trīs gadījumos – a) aptauja, kas neprasa atbildēs sniegt savus personas datus; b) individuāla aptauja, kurā skolēnam jānorāda vārds, c) šķietami anonīma aptauja, kuras atbildēs netiek prasīti personas dati, bet no atbildēm, pieliekot pūles un skolotāja zināšanas, var tās rezultātus uz kādu skolēnu attiecināt.
Gadījumā a) netiek veikta datu apstrāde un tādējādi nav piemērojamas datu aizsardzības prasības.
Gadījumā b) jau pirms aptaujas uzsākšanas ir skaidrs, ka datu apstrāde notiks.
Gadījums c) ir sarežģīts ar to, ka pēc būtības aptaujā personas dati netiek prasīti, bet pieliekot pūles tie tomēr kļūst par personas datiem.
Ja aptaujā iegūtos datus plānots sistematizēt iekļaujot kartotēkā, tad uz tiem var attiekties Datu regulas prasības. Šis skaidrojums attiecas uz aptaujām kuras ietilpst Datu regulas tvērumā.
Bērni nereti, atkarībā no to vecuma un spriestspējām, nespēj novērtēt, cik plašu vai privātu informāciju sniegt citiem (arī skolai, skolotājam), neatkarīgi no tā, par ko ir bijis uzdotais jautājums. Tādēļ aptaujās ir īpaši svarīgi izvēlēties pietiekami korektus, tēmai un vecumam atbilstošus jautājumus, vienlaikus paredzot, ka sniegtajās atbildēs skolēni tāpat var vēlēties iekļaut pārmērīgu informāciju. Ja personas datiem nevajadzētu būt iekļautiem atbildēs, skolotājiem būtu jāparedz rīcības scenārijs tad, ja atbildēs skolēnu tomēr iekļaus savus vai citu skolēnu personas datus.
Ko vēl atbildīgajām personām un institūcijām ņemt vērā?
Pirms dalīšanās ar personas datiem, kuru skolēns iekļāvis savās atbildēs, ir jāpamato tā nepieciešamība. Ir iespējams skolēnu sniegtās atbildes sagatavot veidā, kur tās bez liela daudzuma speciālo zināšanu vairs nebūs iespējams attiecināt uz kādu cilvēku.
Arī, ja aptauju rezultāti, kuri satur personas datus, netiek nekur tālāk nodoti, ir uzskatāmi par personas datiem, ar kuriem darbojoties jāpiemēro datu aizsardzības prasības.
Ir svarīgi, ka anketa tiek glabāta trešajām personām nepieejamā veidā vai vietā ne ilgāk, kā nepieciešams, informācija netiks izpausta neatbilstošām personām, ir zināms skaidrs datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats, informēti datu subjekti par veikto datu apstrādi (informēšana veicama jau iepriekš, informējot arī par citām iespējamām datu apstrādēm).
Lai pedagogs un izglītības iestāde pārliecinātos, vai atbilstošas datu apstrādes nodrošināšanā nav izveidojušies kādi “caurumi”, aicinām iepazīties ar mūsu skaidrojumu: “Biežāk pieļautās kļūdas personas datu apstrādē. Kā no tām izvairīties?”.
Vai skolotājam būtu jāprasa piekrišana bērna vecākiem?
Visas organizētās aptaujas iedalīsies divās lielās grupās atbilstoši to izmantošanas nolūkam. Pirmkārt, tādas kas ir tieši vajadzīgas mācību procesa vai skolas sadzīves organizācijai – aptauja – Vai Tev ilgāk laika paiet matemātikas vai vēstures mājasdarbu izpildē; Vai Jūs vēlaties mainīt sēdvietas un, ja tā, tad kuram klases biedram vēlētos sēdēt blakus?. Otrkārt, tādas, kas ar mācību procesa organizāciju saistītas pastarpināti – Vai taviem vecākiem ir auto? Kur strādā Tavi vecāki?. Pirmā veida aptaujas skola var organizēt pamatojoties uz sabiedrības interesēm, saskaņā ar kurām skola veic savu pamatuzdevumu, savukārt otrā veida aptaujas drīkst organizēt tikai ar vecāku piekrišanu.
Vairāk par vecāka sniegtu piekrišanu, aicinām lasīt mūsu skaidrojumā “Vecāku piekrišana bērna personas datu apstrādei”.
Visbeidzot vecākiem jāuzticas pedagogiem un jāatceras, ka tie darbojas labākajās bērna interesēs un to mērķis ir iemācīt ne tikai konkrēto priekšmetu, bet arī prasmes, kas noderēs dzīvē. Savukārt skolotājiem, skolas vadībai un citām atbildīgām personām, kas sadarbojas ar vecākiem, ir jāatceras, cik svarīga nozīme ir komunikācijā, pēc iespējas, stāstot, kāpēc konkrētas darbības un uzdevumi tiek veikti (tas vispirms jāsakārto un jānoformulē iestādē iekšēji), un kas ar iegūto informāciju tiks darīts tālāk. Tāpat ir būtiska nozīme datu apstrādes jautājumu izskatīšanā pēc iespējas vairāk un biežāk iesaistīt iestādes vai pašvaldības (ja izglītības iestāde ir publiska) norīkoto datu aizsardzības speciālistu, kas sniegs neatkarīgu un profesionālu viedokli.
Plašāk par bērnu datu apstrādi skolās lasāms Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas vadlīnijās “Bērnu dati skolās un bērnudārzos”.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
Informatīvās atsauces:
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
