Datu regula paredz, ka personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam un tiesības uz personas datu aizsardzību ir samērīgi jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām. [2] Tas nozīmē, ka tiesības uz personu datu aizsardzību visos gadījumos nav pārākas un nozīmīgākas par, piemēram, personas tiesībām uz vārda brīvību, un katrā atsevišķā gadījumā ir vērtējams, vai, vienai personai īstenojot tiesības uz vārda brīvību, netiek nesamērīgi aizskarts otras personas privātums. Publicēt informāciju par citām personām var, ja tā skar kādas paša publicētāja pamatotas tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Tomēr arī šajos gadījumos tas jādara samērīgi un godprātīgi, tāpēc pirms izvēlēties publicēt šāda veida informāciju, aicinām apsvērt:
- Kāds ir mans mērķis informācijas publicēšanai?
Publicēšanas mērķi var atšķirties no cilvēka uz cilvēku. Kāds vēlēsies pasargāt citus iedzīvotājus no kādas personas izdarībām, kāds vēlēsies nomelnot personu, cits neapzināti iegūt slavu internetā. Tāpat iedzīvotāji bieži publicē saturu, cenšoties veikt izmeklēšanu vai citus publisku iestāžu pienākumus, šīs iestādes par notikušo nemaz neinformējot. Tādēļ katram pašam būtu jāizsver, vai publicēšanas mērķis ir leģitīms un nenodarīs vairāk kaitējuma aprakstītajai personai, nekā radīs ieguvumu sabiedrībai vai publicētājam. Tāpat aicinām izvairīties no informācijas publicēšanas esot sakāpinātu emociju varā.
- Vai varu sasniegt publikācijas mērķi ar citiem līdzekļiem?
Likumdevējs ir paredzējis tiesiskus līdzekļus, kā persona var aizstāvēt savas tiesības, ja citas personas rīcība radījusi to aizskārumu. Pastāvot citiem līdzekļiem, kā sasniegt nolūku, apsvērums, ka domstarpību risināšana publiski varētu būt ātrāka un efektīvāka, panākot, ka publikācijā minētā persona sava publiskā tēla saglabāšanas nolūkos pārtrauks publicētāja ieskatos neatbilstošas darbības, nebūtu uzskatāms par atbilstošu, ja var tikt radīts ievērojams apdraudējums otras personas privātumam.
Arī publikācijās, kas ir uzskatāmas par pieļaujamām vārda brīvības ietvaros, jānodrošina, ka to ietvaros netiek apstrādāts lielāks datu apjoms, nekā tas nepieciešams. Ja konstatējams, ka ir būtiski norādīt, ka publicētā informācija ir saistāma ar kādu konkrētu personu, būtu jāizvairās no pārmērīgas ar personu saistītas informācijas iekļaušanas. Par nesamērīgu varētu būt uzskatāma, piemēram, personas kontaktinformācijas publicēšana, personas precīzākas identificēšanas nolūkā norādot ne tikai personas vārdu un uzvārdu, bet arī dzīvesvietas adresi.
- Vai apzinos visas iespējamās sekas šādai publikācijai?
Negatīva informācija internetā var būt ļoti kaitīga, jo tā var ātri izplatīties un palikt pieejama ilgstoši. Datu subjektam jeb personai, par ko pausta informācija, ir teju neiespējami kontrolēt savu datu tālāku izmantošanu, kas var tikt veikta, padarot šīs personas datus pieejamus neierobežotam personu lokam. Ja arī domstarpības pēc laika tomēr izdodas atrisināt un oriģinālo publikāciju tās autors dzēsīs, nav iespējams garantēt, ka šo informāciju citas personas nebūs pārpublicējušas, tā sarežģījot personas iespējas panākt, ka attiecīgā informācija par viņu internetā nav atrodama. Savukārt šādu publikāciju pieejamība tīmeklī var negatīvi ietekmēt personas reputāciju, profesionālo dzīvi u.tml.
Visai bieži katrai strīdā iesaistītajai pusei ir savs redzējums par notikušo, kā arī nav izslēdzama iespēja, ka domstarpības radušās kādu pārpratumu gadījumā, tā radot risku, ka par personu var tikt izplatīta nepatiesa informācija. Ir noderīgi šādu publikāciju kontekstā atcerēties – nedari citam to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev.
