Jaunā mācību gada sākums ir svarīgs brīdis ikviena skolēna dzīvē, tādēļ šo mirkli vēlas ne tikai iemūžināt savā privātajā albumā, bet arī dalīties ar to sociālajos tīklos. TikTok, Instagram, Snapchat un citas platformas ir kļuvušas par bērnu un jauniešu ikdienu, un dalīšanās ar savas dzīves notikumiem ir kļuvusi par normu. Viennozīmīgi sociālie tīkli ir lielisks veids, kā sazināties ar saviem draugiem un ģimeni, neatkarīgi no tā, kur atrodamies, turklāt digitālā pasaule mums piedāvā arī milzum daudz citu iespēju - radoši izpausties, mācīties, izklaidēties utt. Taču no otras puses sociālo tīklu izmantošana rada arī nopietnus izaicinājumus datu privātumam un drošībai.
Lai aizsargātu savu iedzīvotāju personas datus, daudzas valstis ir ieviesušas tiesību aktus, kas regulē personas datu aizsardzību. Piemēram, mēs zinām, ka Eiropas Savienībā ir apstiprināta Datu regula. Savukārt, kas attiecas tieši uz bērnu datu drošību, Fizisko personas datu aizsardzības likums[1] noteic, ka Latvijā bērniem līdz 13 gadu vecumam, lai reģistrētos sociālajos tīklos ir jālūdz vecāku atļauja. Arī bērnu un jauniešu vidū populārāko sociālo tīklu - Instagram, Snapchat, YouTube u.c.- spēkā esošie lietošanas noteikumi paredz, ka tajos var reģistrēties personas, sākot no 13 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka vecāku pienākums ir sekot līdzi, vai viņu bērns, kas nav sasniedzis 13 gadu vecumu, nelieto sociālos tīklus bez atļaujas. Tad ir vai nu jāpieņem lēmums bērnam lūgt profilu izdzēst, vai arī jādod sava atļauja, kā tas ir minēts noteikumos.
Savukārt bērni, kuri jau ir sasnieguši 13 gadu slieksni, sociālos tīklus lietot drīkst arī bez vecāku atsevišķas piekrišanas, tomēr vecākiem ir nozīmīga loma viņu izglītošanā, kā šīs platformas izmantot pareizi, īpaši vēršot uzmanību uz personas datu aizsardzību. Bērniem jāstāsta par potenciālajiem riskiem un sekām, kas varētu rasties, ja publicētie personas dati var tikt izmantoti ļaunprātīgi. Tāpat ir svarīgi mācīt, kā pareizi konfigurēt privātuma iestatījumus sociālajos tīklos, lai kontrolētu, kurš var piekļūt viņu saturam un sazināties ar viņiem. Ne mazāk svarīgi ir pašiem rādīt pozitīvu piemēru un nepublicēt bērnu video un datus, kas būs redzami plašākai auditorijai.
Kādi aspekti jāņem vērā, publicējot video vai foto savos sociālajos tīklos?
Informēšana un piekrišana. Attēlu vai video publicēšana, padarot tos redzamus un pieejamus nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, tādēļ uz to attieksies regulas prasības. Tātad, lai šādu darbību veiktu, ir jābūt labam pamatojumam. Viens šāds pamatojums var būt personas piekrišana (mutiska personas piekrišana ir visai atbilstoša šādai situācijai) tomēr jāatceras, ka pirms uzskatīt, ka persona piekritusi tai jāzina kādam nolūkam datus tiek plānots apstrādāt.
Īpaši par datu aizsardzību ir jādomā, ja video vai attēlā ir redzami bērni. Jāņem vērā, ka pirms bērna video vai foto publicēšanas būs jāsaņem piekrišana no vecākiem.
Jānis pirmajā skolas dienā ir nofilmējis video, kurā ir redzami arī citi bērni un skolotāja. Viņš plāno to parādīt plašākai auditorijai, publicējot video savā TikTok profilā. Šādā gadījumā tā ir personas datu apstrāde, kas ir Datu regulas tvērumā un pirms publicēšanas viņam vajadzētu pastāstīt, ko ar video nodomājis darīt, kā arī pajautāt citiem bērniem un skolotājai, vai viņi piekrīt, ka video tiks publicēts.
Sabiedrības un leģitīmās intereses. Video un fotogrāfiju publicēšanu, kuros ir redzami arī citi cilvēki, var pamatot arī ar sabiedrības vai publicētāja likumīgajām interesēm. Piemēram, ja veido izglītojošu saturu, kas var būt noderīgs un iedvesmojošs arī citiem, un ir vērtīgi to publicēt, tas varētu kalpot sabiedrības interesēm, savukārt satura publicēšana bērna kanālā, ko tas izmanto, lai piesaistītu sev sekotājus, varētu tikt pamatots ar likumīgajām interesēm. Tomēr ir svarīgi, lai šādas darbības tiktu veiktas likumīgi un godprātīgi, ievērojot privātumu un datu aizsardzību.
Privātuma iestatījumi. Sociālo tīklu platformas piedāvā privātuma iestatījumus, kas ļauj kontrolēt, kurš var redzēt jūsu publicēto saturu. Pirms publicējat video, pārbaudiet un konfigurējiet privātuma iestatījumus tā, lai tie atbilstu jūsu vēlamajai auditorijai.
Ņem vērā! Izvēle, kas varēs redzēt publikācijas sociālos tīklos, ir atkarīga no paša lietotāja, tas nozīmē, ka, veidojot profilu, ir iespēja izvēlēties, kurš var piekļūt publicētajam saturam – ikviens (publisks profils) vai tikai ierobežots personu loks (privāts profils). Minētos iestatījumus vari mainīt jebkurā laikā, kā arī veidojot katru konkrētu publikāciju.
Ja fotogrāfija ir publicēta privātā profilā, piemēram, to publicējis kāds paziņa un draugu loks, kas šo fotogrāfiju varēs aplūkot, ir šaurs un noteikts (piemēram, lietotāja profils ir slēgts vai uzlikta atzīme, ka attēlu var redzēt tikai daži draugi), tad šī būtu uzskatāma par datu apstrādi privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Šajā gadījumā personas datu aizsardzības prasības netiks piemērotas.
Ja fotogrāfija ir publicēta publiskā profilā un nav īsti skaidrs, kādā nolūkā tas darīts, turklāt to var apskatīt jebkurš, tad tā uzskatāma par personas datu apstrādi. Šādā gadījumā tev ir tiesības vērsties pie konkrētās personas ar lūgumu attēlu dzēst, vienlaikus painteresējoties, kāds ir šādas datu apstrādes tiesiskais pamats un kur šāda informācija ir iegūta. Tāpat tev ir tiesības vērsties pie sociālā tīkla vietnes administrācijas ar paskaidrojumu, kādēļ pēc tavām domām šos datus vajadzētu dzēst.
Informācijas pārpublicēšana. Ja pārpublicē personas datus kā video ierakstu vai ekrānšāviņus, tu esi atbildīgs par savas rīcības tiesiskumu. Tas nozīmē, ka, tāpat kā sākotnējam informācijas publicētājam, tev ir jāvērtē, vai informācijas publiskošana tiek veikta privāta vai publiska mērķa sasniegšanai, un publiska mērķa gadījumā jānodrošina atbilstība datu aizsardzības prasībām.
Filmē atbildīgi! Lai izvairītos no liekas vai nevēlamas privātās informācijas atklāšanas video materiālos, pirms filmēšanas rūpīgi pārbaudi, kas būs redzams tavas kameras redzeslokā. Pārliecinies, vai tiešām viss, kas ir redzams video, ir piemērots publicēšanai plašākai auditorijai.
Dzēšana un labošana. Ja vēlaties mainīt saturu pēc publicēšanas, sociālie tīkli piedāvā iespējas labot veiktos ierakstus, tostarp arī dzēst publicēto video.
Vienmēr ir vērts atcerēties mūžseno patiesību – nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev. Diez vai tu pats gribētu kļūt par interneta izsmieklu objektu. Tādēļ vienmēr pirms foto publicēšanas padomā – varbūt šo smieklīgo attēlu nevajadzētu redzēt plašai auditorijai. Atgādinām, ka tu vari vērsties pie sociālā tīkla administrācijas un lūgt izdzēst video vai fotogrāfiju, kurā esi redzams, bet neesi devis piekrišanu to publicēšanai, par to sīkāk skaidrots- https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST.
Datu aizsardzība sociālajos tīklos ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kurā visiem iesaistītajiem - bērniem, vecākiem un skolotājiem- būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu drošu digitālo vidi!
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos, aizpildīsiet šo aptauju https://www.visidati.lv/aptauja/2036992485/
[1] Fizisko personas datu aizsardzības likums 33. pants. Nosacījumi bērna piekrišanai attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.