Inspekcijā regulāri saņemam jautājumus un sūdzības par gadījumiem, kad cilvēku privātie attēli, tostarp kailfoto, bez viņu piekrišanas tiek izplatīti tiešsaistē. Visbiežāk tie tiek izplatīti iepazīšanās portālos, sociālajos tīklos vai citviet. Nereti attēli tiek ne tikai publiskoti, bet arī pārsūtīti citiem, tostarp cilvēka ģimenes locekļiem vai draugiem privātās sarakstēs. Turklāt šādi rīkoties mēdz gan tikko iepazīti cilvēki, gan arī tie, ar kurām ir bijušas ilgstošas un uzticības pilnas attiecības. Tādējādi, lai būtu skaidrs, kā rīkoties šādās situācijās un kad Inspekcija var iesaistīties problēmas risināšanā, aplūkosim kādu reālu dzīves situāciju.
Pirms dažiem gadiem Līga ar Mārtiņu bija izveidojuši ciešas attiecības, kurās viens otram ļoti uzticējās. Pirmajā kopīgajā Valentīna dienā, kad abu attiecības vēl bija “attālinātas”, abi viens otram sūtīja intīmas fotogrāfijas, domājot, ka viņu privātie mirkļi paliks tikai un vienīgi starp viņiem. Diemžēl abu saskaņa pārtrūka, amors tos pameta un attiecībām pienāca gals.
Neilgi pēc abu šķiršanās Līga atklāja, ka viņas bijušais (Mārtiņš) bija ievietojis dažas no šīm privātajām fotogrāfijām kādā iepazīšanās vietnē, pierakstot Līgas vārdu, uzvārdu un neglaimojošu komentāru. Tāpat fotogrāfijas Mārtiņš bija pārsūtījis arī paziņām, par ko Līga pati no šiem cilvēkiem uzzināja.
Līga bija satriekta un mēģināja sazināties ar Inspekciju, cerot, ka tā palīdzēs atrisināt situāciju, kuru Mārtiņš radījis. Tomēr viņa uzzināja, ka Datu regula attiecas tikai uz gadījumiem, kad fotogrāfijas tiek izplatītas publiskās platformās un, kas svarīgi, ka šajās publikācijās persona ir identificējama.
Inspekcijā Līga arī uzzināja, ka fotogrāfiju pārsūtīšana privātu sarunu ietvaros, piemēram, WhatsApp vai Messenger, neietilpst Inspekcijas kompetencē un Datu regulas tvērumā. Tāpat, ja fotogrāfijas izmantotas iebiedēšanai, šantāžai vai draudu izteikšanai, ir jāvēršas Valsts policijā. Savukārt, ja publikācija radījusi cieņas vai goda aizskārumu, lietu var risināt tiesā.
Tomēr savas tiesības uz datu dzēšanu cilvēks var īstenot, kad, kā tas bija Līgas gadījumā, personas dati ir publicēti kādā publiskā vietnē. Sākotnēji Līgai pašai būtu jāvēršas pie iepazīšanās vietnes administrācijas, norādot konkrētu saiti, ierakstu vai fotogrāfiju un lūdzot šo fotogrāfiju dzēst. Un tikai, ja šī vietne atsakās to darīt, tad ar sūdzību var vērsties Inspekcijā.
Līgas Valentīna dienas stāsts, kas iesākās kā krāšņākais sapnis, bet beidzās kā ļaunākais murgs, var kalpot par brīdinājumu un iespēju kādam mācīties no citu kļūdām. Ne viss, kas tiek kopīgots privāti, paliek privāts. Īpaši jauniešiem ir jāsaprot, ka, tiklīdz kādam tiek nosūtīta īpaši privāta fotogrāfija, kas paredzēta tikai īpašam cilvēkam, viņi zaudē kontroli pār to. Pat sākotnēji uzticams (bieži vien pat tāds, ar kuru sen noslēgtas laulību saites) cilvēks var nodot šo uzticību un fotoattēlus izplatīt tālāk par abu saraksti.
Inspekcija nevar ietekmēt cilvēku sirdīs un prātos notiekošo un nevēlas izjaukt potenciāli veiksmīgas vai ilggadējas attiecības, tomēr pirms pārsūtīt citiem savus kailfoto aicinām nopietni pārdomāt, kādas konkrētajā gadījumā būtu sekas, ja šis attēls tiktu “nopludināts” un to tīmeklī ieraudzītu, piemēram, visa ģimene. Šāds notikums viennozīmīgi var atstāt arī psiholoģisku “rētu”, tāpat jārēķinās, ka, ja kaut kas nonācis viena vai vairāku cilvēku privātās ierīcēs, to izdzēst ir neiespējami.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
