Laikā, kad personas dati ir vērtīgāki nekā jebkad, ir svarīgi, lai ikvienas cilvēks apzinātos savas tiesības uz datu aizsardzību, ko paredz Datu regula. [1] Viena no tām ir tiesības iebilst pret jūsu (datu subjekta) personas datu apstrādi. [2] Šīs tiesības var dot cilvēkam iespēju vairāk kontrolēt to, kā personas dati tiek izmantoti, tādējādi aizsargājot savu privātumu. Šajā rakstā mēs skaidrosim, ko tad īsti nozīmē ”tiesības iebilst”, kā arī sniegsim piemērus, lai palīdzētu tās labāk izprast.
Kas ir tiesības iebilst?
Tiesības iebilst dod personai iespēju lūgt pārtraukt savu datu apstrādi, ja tie tiek apstrādāti šādiem nolūkiem:
- leģitīmu interešu nolūkā, tostarp tiešā mārketinga (arī profilēšanas) īstenošanai, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanas gadījumā;
- sabiedrības interesēs;
- zinātnes vai vēstures pētniecībai un statistikai.
Vienkāršiem vārdiem sakot – ja privātpersona, uzņēmums vai valsts pārvaldes institūcija (pārzinis [3]) izmanto jūsu datus kāda no šiem nolūkiem, jums ir tiesības teikt “stop”, ja jūsu īpašā situācija rada iemeslu pārskatīt šo datu apstrādes nepieciešamību un pamatotību.
Tālāk aplūkosim dažus piemērus.
1. piemērs: darbinieka dati.
Ja darba devējs apstrādā personas datus veidā, kas, jūsuprāt, ir lieki vai aizskar jūsu privātumu, varat iebilst, jo īpaši, ja apstrāde nav nepieciešama jūsu darba līguma izpildei. Piemēram, korporatīvo pasākumu atspoguļošana sociālajos medijos vai citviet, kas pamatota ar uzņēmuma leģitīmajām interesēm, taču fotogrāfijā, kas publicēta, darbinieks redzams neveiklā vai neglaimojošā situācijā.
2. piemērs: datu apstrāde zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkiem.
Klīniskās universitātes slimnīcas pētnieki veic pētījumu par tuberkulozes ietekmi uz tālāku personas veselību un atveseļošanās gaitu. Pētījuma rezultāti tiek publicēti. Kāds no tuberkulozes slimniekiem sava unikālā vārda un uzvārda dēļ saskatījis risku, ka pētījuma veicēji tā procesā spēs identificēt šo konkrēto personu. Tādējādi persona lūdza informāciju par sevi no šī pētījuma izslēgt.
3. piemērs: automatizēta lēmumu pieņemšana.
Ja lēmums, kas jūs varētu būtiski ietekmēt, ir pamatots vienīgi ar automatizētu apstrādi, piemēram, kredītreitinga noteikšanu vai apdrošināšanas līmeņa noskaidrošanu,- šādos gadījumos jums ir tiesības iebilst pret datu apstrādi. Šajā situācijā organizācijai ir pienākums nodrošināt iespēju cilvēkam piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Kā tad īstenot savas tiesības iebilst?
Identificējiet pārzini! Tātad- vispirms ir jānoskaidro, kas apstrādā jūsu datus. Tā var būt fiziska persona, uzņēmums, organizācija vai valsts pārvaldes iestāde.
Sazinieties ar pārzini rakstveidā (ieteicams) un skaidri norādiet, ka izmantojat savas tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi. Konkrēti norādiet, pret kurām apstrādes darbībām iebilstat.
Norādiet iemeslu! Iemesla un savas īpašās situācijas raksturojums liek pārzinim izvērtēt nepieciešamās izmaiņas datu apstrādē un to, vai, turpinot datu apstrādi, jums kā fiziskai personai (datu subjektam) neradīsies tiesību aizskārums. [4]
Gaidiet atbildi! Pārziņa pienākums ir mēneša laikā atbildēt uz jūsu pieprasījumu. Tam ir vai nu jāpārtrauc jūsu datu apstrāde, par kuru izteicāt savus iebildumus, vai arī jāsniedz pamatots iemesls apstrādes turpināšanai.
Kad jūsu tiesības iebilst tomēr netiks īstenotas?
Jūsu iebildumi pret datu apstrādi netiks īstenoti, ja pārzinim (organizācijai) pastāvēs kāds tiesisks pamatojums, kas uzliek pienākumu datu apstrādi turpināt. Tāpat, kad sniegsiet informāciju par jūsu īpašo situāciju, kādēļ datu apstrādi jāizbeidz, pārzinim jāveic izvērtējums, vai šāds iebildums ir pamatots. Ja pārzinis secinās, ka jūsu īpašā situācija nav pietiekami pamatota vai apstrādes turpināšana neradīs apdraudējumu jūsu tiesībām, tad apstrāde netiks pārtraukta.
Svarīgi! Ja, jūsuprāt, pārzinis nepamatoti neievēro jūsu tiesības iebilst, aicinām vērsties Datu valsts inspekcijā.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos, aizpildīsiet šo aptauju https://www.visidati.lv/aptauja/2036992485/
Informatīvās atsauces:
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
[2] Datu regulas 21. pants
[3] Datu regulas 4. panta 7. punktā noteikts, ka “pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos
[4] Datu regulas 21. pants
