#dviskaidro Jaunumi Ziņas
Ierobežot datu apstrādi

Dažreiz mēs varam saskarties ar situāciju, kad mums ir nepieciešama nevis savu personas datu dzēšana, bet gan to apstrādes ierobežošana. Tāpēc tālāk aplūkosim gadījumus, kad tev ir tiesības vērsties pie organizācijas un lūgt ierobežot tavu datu apstrādi.

Ja apstrīdi savu personas datu precizitāti

Var rasties situācija, kad  kādas organizācijas rīcībā ir tavi personas dati, kas ir vai nu neprecīzi, vai novecojuši. Vēršam uzmanību, ka tev ir tiesības ne tikai iesniegt iesniegumu, kurā norādīti aktuālie dati, un pieprasīt datu precizēšanu, bet arī lūgt ierobežot datu apstrādi uz laiku, kamēr tiek veikta datu aktualizēšana.

Savukārt organizācijai, saņemot šādu iesniegumu, ir jāpārtrauc tavu datu apstrāde līdz brīdim, kad tie ir precizēti.

Piemērs. Jānis konstatēja, ka viņa personas dati ir atrodami Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku sarakstā, lai gan viņš ir veicis parāda atmaksu. Tādēļ Jānis vērsās pie fonda administrācijas ar lūgumu kļūdainās ziņas par sevi izdzēst, uzrādot bankas izrakstus. Līdz brīdim, kad situācija tika izvērtēta (salīdzinātas Jāņa ziņas ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda rīcībā esošajām ziņām), fonds ierobežoja viņa datu apstrādi, izņemot viņu no parādnieku saraksta.

Tavu personas datu apstrāde ir nelikumīga

Personas datu apstrāde, kā zināms, ir pieļaujama tikai tad, ja tai ir tiesisks pamats. Ja cilvēks uzskata, ka viņa dati tiek apstrādāti nelikumīgi, tad var lūgt tos izdzēst vai arī apstrādi ierobežot. Piemēram, situācijās, ja cilvēks vēlas apsvērt savas tiesības vērsties ar civilprasību tiesā saistībā ar nelikumīgas datu apstrādes radītu zaudējumu piedzīšanu.

Piemērs. Anna pieteicās vakancei uzņēmumā “X” un tika uzaicināta uz darba pārrunām. To laikā viņa parakstīja piekrišanu, ka negatīvas atbildes gadījumā uzņēmums vēl pusgadu var glabāt viņas CV un, ja nu radīsies vēl kāda vakance, ar viņu sazināties un piedāvāt darbu. Pēc astoņiem mēnešiem, kad Anna bija izlēmusi tomēr turpināt darba gaitas līdzšinējā uzņēmumā, uzņēmuma “X” personāla speciāliste viņai atsūtīja elektronisko pastu un aicināja uz interviju kāda cita amata konkursā, lai gan viņa bija atļāvusi savu CV glabāt tikai pusgadu. Annas tiešais vadītājs e-pastu  nejauši redzēja un pieņēma, ka tieši Anna slepeni turpina jauna darba meklējumus. Anna palūdza uzņēmumu ierobežot savu datu apstrādi un CV neizdzēst, vērsās ar sūdzību Datu valsts inspekcijā un apsvēra iespēju sniegt civilprasību saistībā ar nodarīto kaitējumu viņas un esošā darba devēja attiecībām.

Tu iebilsti pret datu dzēšanu, lai aizstāvētu savas likumīgās intereses

Ir arī gadījumi, kad uzņēmumam tavi personas dati nav nepieciešami, bet tie ir nepieciešami tev, lai īstenotu vai aizstāvētu savas likumīgās prasības.

Piemērs.  Veikalā “Y” tiek veikta videonovērošana, bet fiksēto materiālu pēc laika dzēš. Ilzei šajā veikalā tika nozagts maks, tamdēļ viņa lūdza veikala administrāciju ierakstu neizdzēst, paskaidrojot, ka ir uzrakstījusi iesniegumu policijā un policija ir informēta par ieraksta pieejamību, iespējams to palūgs uzņēmumam izmeklēšanas gaitā. Uzņēmumam bija pienākums konkrēto ieraksta daļu saglabāt atsevišķā datu nesējā, nošķirot no pārējās datu kopas, lai nodrošinātu, ka šī informācijas daļa netiek priekšlaicīgi iznīcināta.  

Tavas tiesības uz datu aizsardzību ir svarīgākas par organizācijas leģitīmajām interesēm

Var būt situācija, kad organizācija veic tavu datu apstrādi savu leģitīmo interešu īstenošanas nolūkā. Savukārt tev, pamatojoties uz kādiem īpašiem apstākļiem, ir iemesls domāt, ka tomēr uzņēmuma intereses konkrētajā gadījumā nebūs pārsvarā pār tavām tiesībām uz personas datu aizsardzību.[1] Tu vari lūgt ierobežot savu datu apstrādi līdz brīdim, kad būs skaidrs, vai pārziņa leģitīmās intereses ir svarīgākas par tavām tiesībām uz datu aizsardzību.

Piemērs. Uzņēmuma “Olga” interneta vietnē ir pieejama visu darbinieku kontaktinformācija un fotogrāfijas. Ilze, kura ir šī uzņēmuma grāmatvede, iebilst pret savas fotogrāfijas publicēšanu, jo fotogrāfijas uzņemšanas laikā viņai bija spēcīga alerģiska reakcija, līdz ar to fotoattēlā viņa neizskatījās pēc sevis, kā arī attēls neatbilda pašas Ilzes priekšstatam par skaistumu. Uz laika posmu, kurā uzņēmums veic atkārtotu līdzsvarošanas testu, ņemot vērā Ilzes norādītos īpašos apstākļus, tam ir pienākums ierobežot veikto datu apstrādi un fotogrāfiju no interneta vietnes izņemt.  

 


[1] Datu regulas 18. panta e) apakšpunkts https://gdprinfo.eu/lv/lv-article-18

Datu aizsardziba
Kolēģi