Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku. [1] Šādas personas iecelšana, protams, nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus.
Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums.
Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks?
Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. [2]
Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties ar visu informāciju, kas iekļauta mājas lietā, tai skaitā īpašnieku personas datiem, šī informācija ir izmantojama tikai:
- ievērojot datu aizsardzības principus [3];
- piemērojot atbilstošu tiesisko pamatu [4];
- nosakot saprātīgu mērķi.
Ņem vērā! Brīdī, kad īpašnieks iegūst minētos personas datus, tas kļūst par datu pārzini [5] un tam ir saistošas datu aizsardzības prasības.
Iegūstot mājas lietā iekļauto dokumentu atvasinājumus, kuros iekļauti personas dati, jāievēro, ka tie nav nododami trešajām personām, jo īpaši tādām, kas nav tieši saistītas ar konkrēto īpašumu.
Iegūtā informācija izmantojama tikai, lai īstenotu savas dzīvojamās mājās īpašnieka tiesības:
- būt informētam par mājas lietas saturu;
- rīkoties gadījumā, ja mājas lietā ir atrodama informācija par parādsaistībām;
- īstenotu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanu;
- ievērotu pārvaldīšanas principus. [6]
Ņem vērā! Minētais ir saistošs arī, ja mājas lietu neuztur pārvaldnieks, bet cita – dzīvojamās mājas īpašnieku nozīmēta persona.