Atkarībā no apjoma un mērķa videonovērošanu var iedalīt trīs mērogos: šaura[1], vidēja[2] un plaša mēroga videonovērošana. No videonovērošanas mēroga atkarīgs, kādi priekšnosacījumi jāievēro, lai tās uzstādīšana būtu likumīga.
Inspekcija ir izstrādājusi vadlīnijas par personas datu apstrādi plašā mērogā[3], kas ietver arī kritērijus, kuri palīdz noteikt videonovērošanas mērogu. Tāpēc šoreiz skaidrojam, kā noteikt, vai organizācijas veiktā videonovērošana uzskatāma par plaša mēroga videonovērošanu. Tāpat arī skaidrosim, kādas prasības jāievēro, lai videonovērošana noritētu likumīgi.
Videonovērošana plašā mērogā nozīmē, ka apstrāde tiek veikta ievērojami plašā teritorijā un tajā saskatāmi augsti riski cilvēku datu apstrādei reģionālā, valsts vai starpvalstu līmenī. Tā parasti tiek veikta publiskā vietā, nodrošinot iespēju izsekot ievērojama cilvēku skaita gaitām. Jo lielāka novērotās zonas platība un jo vairāk cilvēku to apmeklē, jo lielāks ir datu ļaunprātīgas izmantošanas risks.
Piemēram, videonovērošana var tikt veikta kādā pašvaldībā, lai uzraudzītu centrālās ielas un parku, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību. Tāpat tā varētu būt dzelzceļa stacija, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem cilvēku, tā fiksējot viņu ikdienas gaitas un paradumus.
Lai arī datu apstrādes mērogs būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi, Inspekcija ir izstrādājusi kritērijus, kas palīdzētu to noteikt. Kritēriji ietver novērotās teritorijas apmēru, apdzīvotības blīvumu un datu apstrādes ilgumu. Pārziņi var izmantot šos kritērijus, lai noskaidrotu, vai apstrāde liecina par videonovērošanu plašā mērogā.
*Pilsēta – blīvi apdzīvota vieta[4]
** Publiskas vietas ārpus apdzīvotām teritorijām – publiska ne tik blīvi apdzīvota vieta, piemēram, Latvijas valsts ceļi, kādas lauku takas (regulāra cilvēku plūsma).
*** Nosacīti publiskas vietas – mežu masīvi, lieli privātīpašumi, piemēram, labības lauki, pļavas (neregulāra cilvēku plūsma).
Piemēram, ja veic viena hektāra plašas Rīgas centra teritorijas novērošanu, kur ir vērojama liela cilvēku plūsma, tā būs videonovērošana plašā mērogā neatkarīgi no datu glabāšanas ilguma. Savukārt, veicot videonovērošanu publiski pieejamās, taču mazāk apdzīvotās vai apmeklētās teritorijās, plaša mēroga noteikšanai teritorijas lieluma un datu glabāšanas ilguma sliekšņi var būt augstāki.
Ja organizācija veic vairāku atsevišķu teritoriju videonovērošanu, jāņem vērā to kopējā platība, lai noteiktu, vai videonovērošana notiek plašā mērogā.
Ņem vērā! Ja videonovērošana ietver biometrisko datu apstrādi cilvēka unikālai identifikācijai, tad tabulā norādītie kritēriji nav piemērojami un konkrētajā gadījumā tā ir uzskatāma par īpašo kategoriju datu apstrādi[5].
Kādi pasākumi jāveic, lai videonovērošana tiktu veikta likumīgi?
Kā jebkurai citai datu apstrādei, arī videonovērošanas veikšanai ir jānosaka skaidrs datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats[6], kā arī apstrādes gaitā jāievēro datu apstrādes principi. Ja organizācijas pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska cilvēku novērošana plašā mērogā, obligāti jāieceļ[7] datu aizsardzības speciālists.[8] Ja organizācija veic publiski pieejamas zonas sistemātisku uzraudzība plašā mērogā, jāveic[9] arī novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.[10] Ir obligāti jāinformē cilvēki, ka teritorijā notiek videonovērošana, piemēram, izvietojot informatīvas zīmes. Drošai datu apstrādei ir jāizstrādā iekšējie noteikumi attiecībā uz atbilstošu tehnisko un organizatorisko prasību izpildi, kam sekot apstrādes gaitā.
!!!Vairāk par videonovērošanu skaidrots, kā arī videonovērošanas uzstādīšanā noderīgi dokumentu paraugi pieejami Datu valsts inspekcijas vadlīnijās “Praktiskās videonovērošanas vadlīnijas juridiskām personām un kopīpašniekiem”.
[1]Inspekcijas skaidrojums par videonovērošanu šaurā mērogā pieejams šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jazina-par-saura-meroga-videonoverosanu-privatipasuma
[2] Vidējais mērogs ir visa tā videonovērošana, kas neietilpst ne šaura, ne plaša mēroga definīcijās. https://www.dvi.gov.lv/lv/media/3240/download?attachment 40.lpp
[3] Pieejamas: https://www.dvi.gov.lv/lv/dvi#datu-apstrade-plasa-meroga
[4] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. pants
[5] Skatīt vadlīniju 5.lpp.
[6] https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-likumiga-datu-apstrade-tiesiska-pamata-piemerosana
[7] Sīkāk par datu aizsardzības speciālista iecelšanu aicinām lasīt šeit – https://www.dvi.gov.lv/lv/pazinojums-par-das-iecelsanu.
[8] Datu regulas 37. panta 1. punkta b) apakšpunkts
[9] Informācija par NIDA veikšanu aprakstīta https://www.dvi.gov.lv/lv/novertejums-par-ietekmi-uz-datuaizsardzibu-nida.
[10] Datu regulas 35. panta 3. punkta c) apakšpunkts