Tuvojoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām un ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un notikumus, šajā skaidrojumā stāstīsim par vēlētāju tiesībām brīdī, kad politisko partiju vai deputātu kandidātu rīcībā nonākuši vēlētāju personas dati.
Datu regulā ir iekļauti nosacījumi, kuru īstenošana ļauj politiskajām partijām vai to apvienībām (pārziņiem) nodrošināt atbilstošu datu apstrādi. Tajā ir noteiktas arī tiesības, kas ļauj vēlētājam aizsargāt savus personas datus no to nelikumīgas izmantošanas. Tās ir būtiskas ne tikai no personas datu aizsardzības perspektīvas, bet arī, lai veicinātu caurspīdīgu komunikāciju un sniegtu vēlētājam priekšstatu par datu apstrādes procesiem. Tas savukārt palīdz vēlētājam pieņemt pārdomātu un apzinātu lēmumu.
Kādas ir vēlētāja tiesības?
-
Tiesības būt informētiem
Apmeklējot jebkuras partijas mājaslapu vai citu kanālu, kurā tā par sevi publicē informāciju, ir jābūt pieejamam skaidrojumam par to, kā partija veic vēlētāju datu apstrādi. Parasti šī informācija tiek apkopota privātuma politikā, kurā jābūt norādītam gan datu apstrādes nolūkam, gan tiesiskajam pamatam, kā arī vēlētāju tiesībām saistībā ar viņu personas datiem. Vairāk par to, kas ir privātuma politika, skaidrojām - https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-privatuma-politika.
Vienkāršiem vārdiem – vēlētājam, atverot šo dokumentu, būtu jāsaprot, kā tiek apstrādāti viņa dati, kāpēc tas tiek darīts un vai apstrāde vispār notiek. Tāpat būtu skaidri jānorāda, kā rīkoties, ja vēlētājam pret to ir iebildumi.
-
Tiesības piekļūt saviem datiem
Jebkuram cilvēkam ir tiesības pieprasīt, lai viņam sniedz informāciju par to, kādi dati par viņu tiek vākti un kā tie tiek izmantoti. Tas nozīmē, ka vēlētājiem ir tiesības uzzināt, vai un kā viņu dati tiek izmantoti, tostarp vēlēšanu kampaņās, piemēram, lai noteiktu viņu vēlmes vai rādītu mērķtiecīgas reklāmas.
Ja politiskā partija vāc jūsu datus, piemēram, lai nosūtītu personalizētus vēstījumus vai veiktu mārketinga aktivitātes, jums ir tiesības pieprasīt informāciju par šiem datiem – kādi dati tika vākti, kādā veidā tie tiek izmantoti. Jums ir arī tiesības saprast, kāds ir juridiskais pamats šai datu apstrādei, proti, kāpēc esat izvēlēts mērķētās reklāmas saņemšanai, vai vēstījums tika pielāgots jūsu interesēm un cik ilgi dati tiks glabāti. Piemēram, Karlīna vēlējās noskaidrot, vai partijas "Visi par vienu" rīcībā kopš pagājušajām vēlēšanām ir saglabāta viņas e-pasta adrese un vārds. Lai iegūtu šo informāciju, Karlīna nosūtīja e-pastu partijai, izmantojot privātuma politikā norādīto kontaktinformāciju, un pieprasīja skaidrojumu par viņas datu apstrādi un glabāšanu.
-
Tiesības uz datu dzēšanu (tiesības tikt aizmirstam)
Vēlētājiem ir tiesības pieprasīt, lai viņu dati, kas saistīti ar konkrēto piekrišanu, tiktu dzēsti, ja tie vairs nav nepieciešami sākotnējam mērķim. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad cilvēks vēlas atsaukt savu piekrišanu - viņam nav jāpaskaidro, kāpēc izdara šādu izvēli. Tāpat šāda izvēle nedrīkst negatīvi ietekmēt pašu vēlētāju.
Karlīna bija pieteikusies saņemt partijas "Viens par visiem" priekšvēlēšanu informatīvos materiālus e-pastā, tostarp partijas programmu, informāciju par tikšanos ar deputātu kandidātiem un citiem pasākumiem. Sākotnēji šī informācija Karlīnai šķita noderīga, taču pēc kāda laika e-pastu biežums sāka apgrūtināt. Karlīna nolēma, ka partija viņai vairs nesimpatizē un viņa nevēlas turpināt saņemt šāda veida informāciju. Lai to izbeigtu, Karlīna izmantoja pēdējā saņemtā e-pasta apakšā esošo pogu "atteikties no jaunumu saņemšanas" un tā pieprasīja, lai partija dzēš viņas e-pasta adresi un citus ar konkrēto piekrišanu saistītos datus no savas datu bāzes.
-
Tiesības labot datus
Šīs tiesības ļauj cilvēkiem pieprasīt, lai neprecīzi vai nepilnīgi dati, kas ir partiju rīcībā, tiktu laboti. Tas ir īpaši svarīgi, ja datos ir zināmas kļūdas vai ja kāda daļa informācijas vairs nav aktuāla.
Ja jūsu uzvārds vai e-pasta adrese ir nepareizi ierakstīta partijas datu bāzē, jums ir tiesības pieprasīt šīs informācijas labošanu. Tāpat jūs varat lūgt labot savus datus, ja esat, piemēram, nomainījis e-pasta adresi. Šo informāciju iespējams noskaidrot, īstenojot tiesības piekļūt saviem datiem. Piemēram, Kārlis pēc pēdējā partijas "Visi par visiem" saņemtā reklāmas e-pasta nosūtīja ziņu partijai, lūdzot turpmāk šādus e-pastus sūtīt uz citu e-pasta adresi, jo viņš vēlējās sakārtot savas e-pasta mapītes. Vienlaikus Kārlis nevēlējās atteikties no partijas jaunumu saņemšanas, jo bija pieteicies visu kandidējošo partiju jaunumu saņemšanai, lai analizētu to aģitācijas paņēmienus.
-
Tiesības ierobežot datu apstrādi
Cilvēki var pieprasīt, lai viņu dati netiktu apstrādāti (vai arī apstrādāti tikai ierobežotā veidā), ja pastāv kāds no šiem apstākļiem:
-
dati tiek apstrādāti nepamatoti, un cilvēkam ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu apstrādes likumību;
-
cilvēks iebilst pret datu apstrādi un, piemēram, lūdz Inspekciju vai pārzini izvērtēt, vai ir svarīgāki likumīgi iemesli turpināt apstrādi;
-
dati vairs nav nepieciešami apstrādei, bet cilvēks vēlētos saglabāt tos savu tiesību aizsardzībai.
Piemēram, Karlīna pēc vēlēšanām saņēma apstiprinājumu no partijas "Visi par vienu", ka viņas e-pasts joprojām ir partijas rīcībā, lai gan partija privātuma politikā bija norādījusi, ka visi šādi dati tiks dzēsti, ja partija vēlēšanās nesaņems pietiekami lielu vēlētāju atbalstu. Tā kā Karlīnas e-pasts netika dzēsts vēl trīs gadus pēc vēlēšanām, viņa lūdza partijai pārtraukt šādu e-pastu sūtīšanu, taču nedzēst viņas datus, kamēr Inspekcija nenoskaidros apstrādes likumību.
-
Tiesības iebilst pret datu apstrādi
Ja apstrāde netiek veikta, pamatojoties uz normatīvo aktu vai cilvēka piekrišanu, bet gan uz sabiedrības vai leģitīmajām interesēm, cilvēkam ir tiesības iebilst pret šādu apstrādi. Ja politiskā partija savā tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos ir publicējusi fotoattēlus no publiska pasākuma, kuros esat redzams, un jūs nevēlaties, lai jūsu dalība šajā pasākumā tiktu sasaistīta ar jūsu politiskajiem uzskatiem vai interesēm, jums ir tiesības iebilst pret šādu datu apstrādi un pieprasīt, lai partija attēlu dzēš.
Piemēram, Kārlis pamanīja, ka partija "Visi par vienu" savā tīmekļa vietnē ir publicējusi fotogrāfiju no neformāla pasākuma, kurā Kārlis redzams kopā ar kādu ietekmīgu politiķi, draudzīgi tērzējot. Tā kā Kārlis vēlējās saglabāt politisko neitralitāti, viņš nevēlējās, lai šī fotogrāfija radītu iespaidu par viņa saistību ar partiju vai tās atbalstīšanu. Tāpēc Kārlis vērsās pie partijas ar lūgumu šo attēlu dzēst no publiskajām platformām, tādējādi īstenojot savas tiesības iebilst pret savu datu apstrādi, kura nebija pamatota ar Kārļa piekrišanu, bet, piemēram, ar sabiedrības interesēm - zināt, kur partija tērē tās līdzekļus.
-
Tiesības, lai netiktu pieņemts lēmums, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde
Cilvēkiem ir tiesības iebilst pret jebkādu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta tikai uz automatizētiem datu apstrādes procesiem un kas ietekmē viņu tiesības un brīvības. Piemēram, tas attiecas uz situācijām, kad, izmantojot algoritmos (analizējot no dažādiem, tai skaitā publiski pieejamiem avotiem iegūtu informāciju), tiek veidots vēlētāja profils, izdarot pieņēmumus par viņam nozīmīgiem politiskiem, ekonomiskiem vai sociāliem jautājumiem, uz tā pamata vēlāk tiek pielāgoti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli. Jāņem vērā, ka minētās darbības jau sākotnēji nav veicamas, ja tās ir pretrunā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajiem aizliegumiem saistībā ar mākslīgā intelekta un automatizētu risinājumu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Ja politiskā partija izmanto algoritmus, lai analizētu jūsu darbības sociālajos tīklos (piemēram, kādus video skatāties, ko atzīmējat ar "patīk" utt.) un uz šī pamata mērķtiecīgi rādītu reklāmas vai noteiktu jūsu politiskās intereses un nostāju, jums ir tiesības pret šādu apstrādi iebilst. Piemēram, Kārlis savā Instagram profilā pamanīja konkrētas partijas reklāmu. Pēc rūpīgākas izpētes Kārlis saprata, ka šo reklāmu viņš redz, jo seko vairākiem profiliem, kas saistīti ar nacionāliem jautājumiem, un skatās video par politiskām problēmām gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Kārlis secināja, ka sociālais tīkls, izmantojot algoritmus, maldīgi ir pieņēmis, ka viņam ir konkrēta politiskā nostāja. Tāpēc Kārlis pie reklāmas veica atzīmi, ka tādu vairs nevēlas redzēt, tādējādi īstenojot savas tiesības iebilst pret automatizētu datu apstrādi.
! Jāņem vērā gan, ka ne vienmēr visas tiesības būs īstenojamas, tādēļ katra situācija un apstrādes likumīgums jāvērtē atsevišķi.
Lai izprastu, kā praktiski īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, kas noteiktas Datu regulā, aicinām iepazīties ar Inspekcijas sagatavoto skaidrojumu- “Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?”
Savukārt par aizliegumiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā vairāk lasāms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojumā: “Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi”, un par šo ierobežojumu pārkāpumiem arī jāziņo KNAB, ne Inspekcijai.
Aicinām iepazīties arī ar Inspekcijas sagatavotajām vadlīnijām "Personas datu apstrāde priekšvēlēšanu laikā", kas būs noderīgas, gan politiskajām partijām un ar tām saistītām organizācijām, gan vēlētājiem.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/