Inspekcijā diezgan bieži tiek saņemti vecāku jautājumi, kā rīkoties, ja viens no vecākiem ir piekritis bērna personas datu apstrādei vai pats to veicis, taču otrs šādai apstrādei nepiekrīt un vēlas, lai tā netiktu veikta. Šoreiz skaidrojam, vai viena vecāka piekrišana bērna datu apstrādei atzīstama par atbilstošu, kā arī skaidrojam, kur vērsties, ja vecāku starpā pastāv domstarpības par bērna personas datu apstrādi.
Datu regulas tvērums
Vēlreiz atgādinām, ka datu apstrādei, ko veic tikai personiskām un mājsaimniecības vajadzībām, Datu regulu[1] nepiemēro, līdz ar to tā arī nebūs Inspekcijas kompetence. Bieži bērnu personas datu apstrāde, par kuru kāds no vecākiem vēršas Inspekcijā, tiek veikta tieši mājsaimnieciskos vai personiskos nolūkos – piemēram, fotografējot bērnu, foto glabājot tikai savai lietošanai, bez nolūka tos publicēt daloties ar bērnu fotogrāfijām, nosūtot tos radiniekiem. Tāpat arī, ja bērna dati netiek apstrādāti strukturētā un automatizētā veidā, bet, piemēram, informācija tiek izteikta sarunas veidā, arī uz šādu apstrādi nebūs attiecināma Datu regula.
Savukārt Datu regulas tvērumā bērna personas datu apstrāde nonāks, piemēram, gadījumā, ja viens no vecākiem iesniegs bērna fotogrāfiju dalībai fotokonkursā un tostarp sniegs piekrišanu, ka fotogrāfiju kopā ar bērna vārdu un uzvārdu drīkst publicēt konkursa rīkotāja sociālajos tīklos.
Vecāku tiesības lemt par bērna personas datu apstrādi
Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, kas nozīmē, ka vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu, kā arī pārstāvēt nepilngadīgo viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tā ietver arī rūpes par bērna drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.[2] Savukārt vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.[3]
Bērna vecākiem kā aizbildņiem (likumiskiem pārstāvjiem) ir tiesības lemt par savu nepilngadīgo bērnu personas datu apstrādi, tostarp arī pašiem izplatīt bērnu personas datus. Šādas tiesības ir abiem vecākiem, līdz ar to, kamēr kādam no vecākiem likumā noteiktajā kārtībā nav ierobežotas tiesības lemt par jautājumiem, kas saistīts ar bērnu, katrs no vecākiem ir tiesīgs sniegt piekrišanu bērna personas datu apstrādei un tā visbiežāk būs atzīstama par atbilstošu tiesisko pamatu.
Vienlaikus, ja plānotā personas datu apstrāde var būtiski ietekmēt bērnu gan tagad, gan tālākā nākotnē, pārzinis, nosakot likumisko pārstāvju piekrišanu kā tiesisko pamatu personas datu apstrādei, var paredzēt, ka piekrišana jāsaņem no abiem vecākiem. Tāpat nepieciešamība saņemt abu vecāku piekrišanu kādai apstrādes darbībai var izrietēt no normatīvajiem aktiem.
Papildu vecākiem vienmēr jāpatur prātā, ka tiesības uz datu aizsardzību pamatā pieder pašam bērnam, nevis pārstāvjiem, kuri, pildot tiem likumā piešķirtās pilnvaras, tās īsteno. Tāpēc katram no vecākiem, piekrītot kādām bērna datu apstrādes darbībām, jārīkojas bērna labākajās interesēs, rūpīgi izsverot ietekmi, ko šāda apstrāde varētu radīt bērnam. Tāpat, atkarībā no bērna vecuma un brieduma, lemjot par personas datu apstrādi, vecākiem pēc iespējas jāņem vērā un jārespektē arī bērna viedoklis par to, pat ja tas atšķiras no vecāku viedokļa. Jo īpaši bērna viedoklis ir nozīmīgs gadījumā, ja vecāki vēlas sniegt piekrišanu datu apstrādei, taču bērns pret šādu apstrādi iebilst.[4]
Strīdu risināšana
Ja vecāku starpā pastāv domstarpības attiecībā uz jautājumiem, kas ietekmē bērnu, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.[5] Līdz ar to, ja starp vecākiem pastāv domstarpības par rīcību ar bērna personas datiem, pēc palīdzības jāvēršas bāriņtiesā.
Citi tiesiskie pamati un bērna tiesības sniegt piekrišanu datu apstrādei
Vecākiem jāzina, ka piekrišana nav vienīgais datu apstrādes tiesiskais pamats. Tāpat kā attiecībā uz pilngadīgu personu apstrādi, pārzinis, ņemot vērā ne tikai bērna, bet arī citu pušu intereses un tiesības, var noteikt, ka bērna personas datu apstrādei piemērojams kāds cits no Datu regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Šādā gadījumā pārzinim jānodrošina bērnu vecāku informēšana par plānoto personas datu apstrādi, bet papildus nav jāpieprasa piekrišana.
Citi tiesiskie pamati var tikt piemēroti, piemēram, bērna personas datu apstrādei izglītības iestādē, lai organizētu mācību procesu vai lai sabiedrībai atspoguļotu norises izglītības iestādē. Vairāk par bērnu personas datu apstrādi izglītības iestādēs aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidrokas-vecakiem-jazina-par-savu-bernu-datu-apstradi-izglitibas-iestades
Savukārt gadījumos, kad piekrišana tiek prasīta pakalpojumu saņemšanai (piemēram, attiecībā uz sociālo tīklu izmantošanu), ir noteikts, ja bērns ir vismaz 13 gadus vecs, viņš patstāvīgi var dot piekrišanu šādai personas datu apstrādei[6]. Līdz ar to šāda veida apstrādes darbībām, ja bērns sasniedzis minēto vecumu, vecāku piekrišana nav nepieciešama un paša bērna piekrišana ir atzīstama par pienācīgu tiesisko pamatu personas datu apstrādei.
Kā rīkoties situācijā, kad dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz bērna sniegtu piekrišanu, taču vecāks vēršas pie pārziņa (piemēram, sociālā tīkla administrācijas) ar pieprasījumu šādu apstrādi pārtraukt? Katrā atsevišķā gadījumā būtu jāveic izvērtējums, vai šāds pieprasījums ir iesniegts, lai novērstu draudus bērna privātumam vai kā citādi rīkotos bērna interesēs, tāpat vērā jāņem bērna viedoklis šāda pieprasījuma izpildē. Ņemot vērā, ka, sasniedzot konkrētu vecumu, bērnam atsevišķos gadījumos ir tiesības lemt par rīcību ar saviem datiem, šāda pieprasījuma izpilde var tikt uzskatīta par bērnu tiesību ierobežošanu. Tāpat jāpatur prātā, ka tiesības uz privātumu piemīt tieši bērnam kā datu subjektam, nevis bērna vecākiem.
Padomus bērniem un vecākiem sociālo tīklu izmantošanā aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-socialie-tikli-un-personas-datu-aizsardziba-padomi-berniem-un-vecakiem
Tāpat jāņem vērā, ka vecāku piekrišana nav vajadzīga saistībā ar preventīviem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko tiešā veidā piedāvā bērnam.[7] Šāds izņēmums būtu piemērojams attiecībā uz jebkura vecuma bērnu, piemēram, ja bērnam tiek piedāvāti kompetentu iestāžu sniegti bērnu tiesību aizsardzības pakalpojumi, sniedzot iespēju saņemt atbalstu tiešsaistē, piemēram, tērzējot ar speciālistu.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
[2] Civillikuma 177. pants
[3] Civillikuma 178. pants
[4] Sīkāk par bērna piekrišanu skaidrots biedrības “Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija” vadlīniju “Bērnu dati skolās un bērnudārzos” 10. lpp. (pieejams: https://datueksperti.lv/site/index.php/blog/datu-apstrades-vadlinijas-skolam)
[5] Civillikuma 178. panta otrā daļa
[6] Datu regulā un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktais izņēmums
[7] Datu regulas 38. apsvērums