Ir situācijas, kad cilvēks aizņemas naudu, bet dažādu iemeslu dēļ nespēj to atmaksāt noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos kreditors var mēģināt atgūt parādu pats vai nodot šo uzdevumu citai personai – parādu piedzinējam. Ja ar cilvēku par parāda atmaksu sazinās cits kreditors, nevis tas, ar ko sākotnēji tika noslēgts līgums, vai arī kreditora vārdā sāk rīkoties parādu piedzinējs, bieži vien rodas jautājumi par datu apstrādes tiesiskumu. Inspekcijā regulāri saņemam jautājumus no iedzīvotājiem, vai viņu datu nodošana citai personai šādos gadījumos ir likumīga.
Atbildi meklējiet šajā skaidrojumā!
Cesija
Viens no veidiem, kā cilvēks var nonākt situācijā, kurā pie viņa par parāda atgūšanu vēršas (un tātad apstrādā viņa datus) cita persona, nevis sākotnējais kreditors, ir prasījuma tiesību nodošana jeb cesija. Tas nozīmē, ka sākotnējais kreditors ir nodevis savas tiesības saņemt parāda atmaksu citai personai, kas tādējādi kļūst par jauno kreditoru.
Jānis ir aizņēmies no Andra 1000 eiro, vienojoties, ka nauda tiks atdota pēc mēneša. Pa to laiku Andris pats nonāk finanšu grūtībās, taču no Jāņa aizdevumu viņš vēl nevar atgūt. Tāpēc Andris cedē* šo parādu Pēterim, saņemot par to uzreiz naudu un viņam nododot tiesības pieprasīt parāda atmaksu. Iestājoties atmaksas termiņam un Jānim to kavējot, ar viņu, izmantojot aizdevuma līgumā norādīto tālruni, par parāda atmaksu sazinās Pēteris.
Likums nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju un tā saņēmēju var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina[1]. Līdz ar to šajā gadījumā pirms cesijas un parādnieka datu nodošanas jaunajam kreditoram parādnieks kā datu subjekts nav obligāti jāinformē par viņa datu nodošanu citai personai. Ja notikusi likumīga parāda cedēšana, jaunais kreditors ir tiesīgs veikt parādnieka personas datu apstrādi tādā pašā apjomā, kādā to būtu veicis iepriekšējais kreditors, lai saņemtu parāda atmaksu. Šāda datu apstrāde būs likumīga.
Vienlaikus parādniekam ir tiesības pieprasīt jaunajam kreditoram pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas.
Parāda ārpustiesas piedziņa kreditora uzdevumā
Kreditors parādsaistību var paturēt arī sev, pilnvarojot parādu atgūt kādu pakalpojumu sniedzēju, tas ir, personu, kura savas profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā.[2]
Tā kā Jānis vairākus mēnešus Pēterim neatdod parādu un Pēteris ir aizņemts ar citiem darbiem, lai atgūtu parādu, viņš vēršas pie ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja SIA “Atdod”. Viņš sniedz SIA informāciju par parādu, identificē parādnieku Jāni un uzdod viņa vārdā atgūt parādu. SIA “Atdod” uzsāk parāda piedziņu, nosūtot Jānim rakstveida aicinājumu veikt parāda samaksu uz aizdevuma līgumā norādīto adresi.
Nacionālais normatīvais regulējums paredz, ka vienai pusei ir tiesības pilnvarot trešo personu viņas vārdā veikt zināmu uzdevumu.[3] Likumā teikts, ka kreditors drīkst uzdot citai personai atgūt parādu viņa vietā. Šādā gadījumā datu nodošana ir likumīga, tai var piemērot tiesisko pamatu - kreditora leģitīmās intereses.[4] Vienlaikus, veicot ārpustiesas parādu piedziņu, pakalpojumu sniedzējiem ir jādarbojas tikai tādā apmērā, kāds noteikts viņiem dotajā pilnvarojumā (tas attiecas arī uz datu apstrādi). Tāpat ir jāievēro Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktā saziņas kārtība ar parādnieku.
- Vairāk par ārpustiesas parādu atgūšanu aicinām lasīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumā- https://www.ptac.gov.lv/lv/paradu-arpustiesas-atgusana.
- Savukārt par personas datu apstrādi parādu ārpustiesas parādu atgūšanas datubāzēs aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā-https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-personas-datu-apstrade-paradu-arpustiesas-atgusanas-datubazes
Tāpat atgādinām, ka gadījumos, kad tiek veikta personas datu apstrāde, cilvēkam, kura dati tiek apstrādāti (šajā gadījumā – parādniekam), ir tiesības vērsties pie organizācijas, kas sazinājusies par parāda piedziņu, lai noskaidrotu šīs datu apstrādes mērķi un tiesisko pamatu. Vairāk aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST
*nodot prasījuma tiesības.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
[1] Civillikuma 1801. pants
[2] Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 8. punkts
[3] Civillikuma 2289. pants
[4] Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts