Jau iepriekš esam skaidrojuši, kā, veicot nepieciešamo datu apstrādi, var aizsargāt dzīvokļu īpašnieku privātumu un vienlaikus nodrošināt efektīvu mājas pārvaldīšanu un īpašnieku kopīgo interešu īstenošanu.[1] Ejot līdzi laikam, likumdevēji ir noteikuši, ka daudzdzīvokļu namu mājas lietas kārtojamas elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tāpat tiek nodrošināta arī iespēja dzīvokļu īpašniekiem sistēmā pieņemt lēmumus un sasaukt kopsapulces. Inspekcijā saņemam gan īpašnieku, gan pārvaldnieku jautājumus par šādu datu apstrādi. Proti, vai datu apjoms, kas tiek apstrādāts sistēmā, ir samērīgs un pieļaujams; vai cilvēki var būt pārliecināti, ka viņu dati šajā sistēmā ir drošībā?
Vērtējot jebkuru datu apstrādi, kā ierasts, ir jāņem vērā, vai tai ir tiesisks pamats un tiek ievēroti datu apstrādes pamatprincipi, piemēram, dati tiek apstrādāti tikai konkrētam mērķim un tikai tādā apjomā, kādā nepieciešams.
Ar kopīpašuma pārvaldīšanu saistīto personas datu apstrādi BIS paredz Dzīvokļa īpašuma likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tātad, šāda datu apstrāde ir pamatojama ar normatīvajos aktos noteikto. Tāpat BIS darbību, tās saturu un tajā iekļautās informācijas ieguvi, kā arī izplatīšanu regulē Ministru kabineta noteikumi[2].
Ja likums paredz apstrādāt personas datus, tiem, uz ko tas attiecas, likums jāievēro. Jāņem vērā, ka datu apstrādi likumdevējs var atļaut, nosakot to normatīvajos aktos, tikai tad, ja ir secinājis, ka tā ir samērīga, ņemot vērā mērķus un iespējamās sekas.
Tā likumdevējs ir noteicis dokumentu apjomu, kas jāiekļauj mājas lietā un tātad arī BIS[3]. Tāpat ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku identificējošie dati – vārds, uzvārds, personas kods –, kā arī dati par dzīvokļa adresi, domājamām daļām un kadastra numuru, kas ir nepieciešami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai, BIS tiek nodrošināti bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.[4]
Savukārt atsevišķos gadījumos ir paredzēts, ka paši īpašnieki var ievadīt BIS savu kontaktinformāciju vai lūgt, lai to izdara pārvaldnieks[5]. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu saziņu par pārvaldīšanas jautājumiem.
Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, uz valsts informācijas sistēmās veiktu datu apstrādi attiecas tikpat stingras prasības kā uz privātpersonu veikto datu apstrādi. Tas nozīmē, ka sistēmas uzturētājiem ir jāievieš piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kas garantētu, ka šie dati ir drošībā.
Piemēram, sistēmas darbībai jābūt veidotai tā, lai tajā apstrādātie dati būtu pieejami tikai ierobežotam personu lokam, kurš tiesīgs iepazīties ar attiecīgo informāciju. Proti, mājas lieta un tajā esošie personu dati var būt pieejami tikai attiecīgās mājas kopīpašniekiem vai to pilnvarotām personām, savukārt atsevišķi īpašnieku personas dati var būt pieejami tikai pārvaldniekam.
Tāpat uz šādu sistēmu uzturēšanu attiecināmas arī kiberdrošības normatīvajos aktos izvirzītās prasības informācijas sistēmu drošumam, lai pasargātu to darbību un tajās apstrādāto informāciju.
Vienlaikus jebkuram sistēmas lietotājam jāatceras – dokumenti, tostarp tajos iekļautie personas dati, kuriem tam sniegta piekļuve, izmantojami tikai konkrētam mērķim – savu kā kopīpašnieka interešu īstenošanai!
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
Attēls ģenerēts ar ChatGPT.
[1] #DVIskaidro “Datu apstrāde dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ietvaros” (Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro11112022)
[2] Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”
[3] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants
[4] Dzīvokļa īpašuma likuma 20.1 pants
[5] Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants