Gadījumos, kad kāds cilvēks vai uzņēmums cietis zaudējumus cita nelikumīgas rīcības dēļ (piemēram, īpašuma bojāšanas vai zādzības), cietušie mēdz izvietot attēlus, ko fiksējušas videonovērošanas kameras, sociālajos tīklos vai, piemēram, uz ziņojumu dēļiem. Tas tiek darīts tādēļ, lai, sniedzot policijai pēc iespējas vairāk informācijas par aizdomās turamo, vainīgo varētu atrast ātrāk.
Šādu fotoattēlu publicēšana, ja to dara komersants un ja tā kvalitāte ļauj identificēt konkrēto cilvēku, uzskatāma par personas datu apstrādi, līdz ar to uz to attiecas Datu regulas prasības.
Īpašnieks konstatē, ka veikalā ir notikusi zādzība. Pārskatot videokameru ierakstus, tiek noskaidrots, ka kameras ir fiksējušas aizdomās turamā seju. Lai policijai iesniegtu pēc iespējas vairāk informācijas un paātrinātu lietas izskatīšanu, nododot tai informāciju par jau identificētu personu, veikala īpašnieks nolemj iegūto attēlu izvietot veikala telpās ar lūgumu sniegt informāciju par šo cilvēku. Īpašnieki cer, ka tuvējās apkaimes iedzīvotāji aizdomās turamo ātri vien atpazīs un palīdzēs noskaidrot viņa identitāti.
Jāatceras, ka tikai tiesībsargājošās iestādes var izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, atzīt cilvēkus par vainīgiem un piemērot sodus. Tāpat, piemēram, attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem jāņem vērā, ka nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, kamēr tā vaina nav pierādīta Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā[1].
Līdz ar to, iegūstot personas datus, kas saistīti ar kādu noziedzīgu nodarījumu, personai vispirms jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, kuras savas kompetences un pieejamo izmeklēšanas līdzekļu ietvaros noteiks attiecīgajā situācijā samērīgāko rīcību. Ja situāciju nevarēs atrisināt bez personas datu publicēšanas, var tikt pieņemts lēmums lūgt sabiedrības palīdzību iespējamā vainīgā atpazīšanā, publicējot viņa fotoattēlu. Lai arī nav liegts sniegt atbalstu policijai aizdomās turamās personas identitātes noskaidrošanā, tomēr personas attēla izmantošana publiskai paša veiktai izmeklēšanai ir pārmērīga un Datu regulas prasībām neatbilstoša.
Nododot informāciju atbildīgajām iestādēm, tiks ievērotas likumā noteiktās procedūras, nodrošinot taisnīgu situācijas risināšanu. Vienlaikus tiks ievērotas arī datu aizsardzības prasības, apstrādājot personas datus samērīgi un ņemot vērā cilvēka kā datu subjekta tiesības.
Veikala “Time after time” īpašnieks atklāj, ka no veikala plauktiem ir pazuduši vairāki viedpulksteņi. Pārskatot videonovērošanas ierakstus, tiek noskaidrots, ka kameras ir fiksējušas aizdomās turamā seju. Lai aizsargātu savu īpašumu un palīdzētu policijai noskaidrot vainīgās personas identitāti, īpašnieks nolemj attēlu nodot veikala algotam detektīvam, kura pienākumos ietilpst zādzību novēršana un atklāšana. Detektīvs izmanto attēlu, lai novērotu apkārtni un citas tirdzniecības vietas, kur aizdomās turamais varētu parādīties. Iespējams, viņam izdosies iegūt papildu informāciju, ko nodot likumsargiem.
Šāda rīcība būs uzskatāma par atbilstošu veikala īpašnieka (pārziņa) likumīgo interešu aizsardzībai. Attēls paliks tikai atbildīgo darbinieku rīcībā, un tiem būs iespēja informāciju izmantot īpašuma aizsardzībai, vienlaikus neiejaucoties un necenšoties pildīt tiesībsargājošo iestāžu pienākumus.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
[1] Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmā daļa