Turpinām iesākto apskatu par personas datu apstrādi, publicējot sporta sacensību dalībnieku rezultātus (katra dalībnieka vārdu, uzvārdu, uzrādīto rezultātu, kā arī iegūto vietu), tā padarot šo informāciju brīvi pieejamu visiem interesentiem.
Vēršam uzmanību, ka skaidrojums vērsts tikai uz konkrētu personas datu apstrādes darbību – sacensību rezultātu publicēšanu, padarot tos brīvi pieejamus visai sabiedrībai.
Jāņem vērā, ka sacensību organizēšanas ietvaros var būt nepieciešams veikt dažādas personas datu apstrādes darbības, un to tiesiskie pamati var būt atšķirīgi atkarībā no mērķa, kādā sacensību rīkotājs veic konkrēto apstrādi.
Atgādinām, ka iepriekšējā skaidrojumā[1] stāstījām, kas jāņem vērā, publicējot sacensību rezultātus tādu sporta pasākumu rīkotājiem, kuros galvenais mērķis ir sportisko aktivitāšu popularizēšana sabiedrībā, iesaistot ikvienu bez vecuma un citiem ierobežojumiem, un kurās sāncensība un augstu sportisko sasniegumu uzrādīšana netiek izvirzīta kā prioritāte.
Savukārt šajā skaidrojumā pievēršamies sacensībām, kurās, lai arī tās nav atzīstamas par profesionālām, to organizatorisko noteikumu dēļ ir saskatāmas ne tikai katra dalībnieka intereses piedalīties un aktīvi pavadīt laiku, bet arī šādas pamatotas citu cilvēku intereses:
- pārējo dalībnieku un sabiedrības intereses būt informētiem par sacensību rezultātiem;
- sacensību rīkotāja intereses nodrošināt to caurspīdīgumu.
Tā, piemēram, rezultātu publicēšana var būt aktuāla un nepieciešama gadījumos, kad sacensību uzvarētājiem paredzēti lielāka apmēra apbalvojumi, tostarp, ja sacensību balvu fonds veidojas no dalībnieku reģistrācijas iemaksām. Šādos gadījumos var būt konstatējama dalībnieku interese pārliecināties par taisnīgu apbalvojumu sadalījumu, un rezultātu publicēšana ir veids, kā sacensību rīkotājs nodrošina sacensību caurspīdīgumu. Publicējot rezultātus, rīkotājs pārskatāmi pamato apbalvojumu sadalījumu, tā nodrošinot arī savu interešu aizstāvību gadījumā, ja tiek saņemti iebildumi par sacensību norisi, piemēram, apbalvojumu piešķiršanu. Nepieciešamība veikt minēto apstrādi var būt saskatāma, piemēram, dažādās amatieru sporta sacensībās.
Šādos gadījumos dalībnieku personas datu (vārda, uzvārda, rezultātu) apstrāde var tikt pamatota ne tikai ar dalībnieka piekrišanu[2], bet arī ar šādu sporta sacensību rīkotāja (pārziņa) vai trešo personu leģitīmajām interesēm[3]. Atgādinām, ka šī tiesiskā pamata piemērošanas gadījumā pārzinim ir jāveic interešu līdzsvarošanas tests, tā izvērtējot šādas personas datu apstrādes samērojamību ar dalībnieku (datu subjektu) interesēm. Vienlaikus jāatceras, ka arī šāda tiesiskā pamata piemērošanas gadījumā dalībniekiem ir tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi.[4] Vairāk par pārziņa un trešo personu leģitīmajām interesēm kā personas datu apstrādes tiesisko pamatu aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā[5].
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-rezultatu-publicesana-tautas-sporta-sacensibas
[2] Datu regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais personas datu apstrādes tiesiskais pamats
[3] Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktais personas datu apstrādes tiesiskais pamats
[4] Datu regulas 21. panta 1. punkts
[5] Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-parzina-legitimas-intereses-ka-tiesisks-pamats-personas-datu-apstradei-lidzsvarosanas-tests