Pēc sporta sacensībām organizētāji mēdz ne tikai izveidot atskatus par notikušo pasākumu, publicējot fotogrāfijas un video, kas ataino to norisi, bet arī publicēt dalībnieku rezultātus. Šādos apkopojumos visbiežāk norāda vismaz dalībnieka vārdu un uzvārdu, iegūto vietu, kā arī rezultātu, piemēram, cik ātri noskrieta distance vai cik tālu raidīts kāds rīks, tā veicot personas datu apstrādi.
Vērtējot, vai rezultātu publicēšana katra konkrēta sporta pasākuma ietvaros ir samērīga, svarīgi noteikt, kāds ir sacensību norises mērķis, dalībnieku loks, tāpat arī, vai šādas personas datu apstrādes nepieciešamība izriet no normatīvajiem aktiem. Līdz ar to šāda veida personas datu apstrāde augsto sasniegumu sportā, sacensību sportā un tautas sportā vērtējama atšķirīgi. Nosakot šādas apstrādes tiesisko pamatu, organizētājam jāņem vērā pieminētā sportista, citu dalībnieku un pārējās sabiedrības, kā arī savas kā organizētāja intereses.
Atkarībā no tā, vai cilvēkam jāatbilst kādiem konkrētiem kritērijiem, lai varētu kļūt par sacensību dalībnieku, izšķir vairāku līmeņu sporta sacensības. Šoreiz skaidrojam par dalībnieku rezultātu publicēšanu tieši tautas sportā, kur sacensībās var piedalīties ikviens, neatkarīgi no cilvēka vecuma, sportiskās sagatavotības un citiem faktoriem un par kuru dalībnieku, piemēram, piedaloties dažādos sporta svētkos, var kļūt ikkatrs no mums.
Rezultātu apkopošana un publicēšana sacensībās kalpo vairākiem svarīgiem mērķiem. Tā sniedz sportistiem iespēju ne tikai sekot līdzi savam progresam un analizēt rezultātu dinamiku laika gaitā, bet arī salīdzināt savu sniegumu ar citu dalībnieku paveikto. Šī informācija ir būtiska, lai sportisti varētu efektīvi gatavoties nākamajām sacensībām. Turklāt tā nodrošina pārredzamību, ka sacensības noris godīgi un apbalvojumi tiek piešķirti tiešām labākajiem sportistiem.
Sacensībām, kurās var piedalīties ikkatrs, raksturīgs, ka to galvenais mērķis visbiežāk ir veselīga dzīvesveida, jo īpaši sportisku aktivitāšu popularizēšana visu sabiedrības grupu vidū, un profesionāli sportisti nav šādu sacensību galvenā mērķauditorija. Šādu sacensību uzvarētājiem visbiežāk netiek paredzēti iespaidīgi apbalvojumi, kā arī sacensības netiek organizētas ar mērķi veikt labāko sportistu atlasi, lai virzītu tos dalībai vēl augstāka līmeņa sacensībās. Līdz ar to rezultātu izcilība un konkurence var nebūt uzskatāma par galveno mērķi šādu sacensību norisē. Tāpēc dalībnieku tiesības uz personas datu aizsardzību visbiežāk ir svarīgākas par citu cilvēku leģitīmajām interesēm būt informētam par sportista dalību un uzrādītajiem rezultātiem.
Ņemot šo visu vērā, visatbilstošākais tiesiskais pamats dalībnieku rezultātu publicēšanai sporta sacensībās būtu piekrišana. Tas nozīmē, ka pirms sacensībām dalībnieks varētu izlemt, vai viņš vēlas, lai viņa dati, tostarp vārds, uzvārds un sasniegumi, tiktu publiskoti. Vienlaikus organizētājam jāapsver, vai šādas datu apstrādes mērķi nav iespējams sasniegt, publicējot pēc iespējas mazāku personas datu apjomu. Piemēram, jāizvērtē iespēja publicēt pseidonimizētus[1] datus, dalībnieka vārda un uzvārda vietā norādot dalībnieka numuru.
Kā esam skaidrojuši iepriekš[2], organizētājam jānodrošina, ka cilvēks var sniegt brīvu piekrišanu šādai datu apstrādei, tas ir, no izvēles, vai persona piekrīt šāda veida datu apstrādei, nevar būt atkarīga iespēja reģistrēties un piedalīties sacensībās.
Piemērs: Reģistrēšanās sacensībām notiek elektroniski. Reģistrācijas anketā izveidots atzīmējams lauks “piekrītu, ka manus sacensību rezultātus publicē organizētāja mājaslapā”, un reģistrāciju nav iespējams pabeigt, ja šis lauks netiek atzīmēts. Minētajā situācijā piekrišana nav uzskatāma par brīvi sniegtu un līdz ar to neatbilst Datu regulas prasībām.
Tāpat organizētājam jānodrošina, ka informācija par visām datu apstrādes darbībām, kas saistīta ar sacensību norisi, tostarp par plānoto rezultātu publicēšanu, pirms reģistrācijas ir viegli pieejama, kā arī sniegta saprotamā veidā, tā nodrošinot, ka tā ir viegli uztverama jebkuram cilvēkam.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Vairāk par personas datu pseidonimizāciju aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro “Pseidonimizēti un anonimizēti dati – sinonīmi vai atšķirīgi jēdzieni?” https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-29072022
[2]Vairāk par piekrišanu kā personas datu apstrādes tiesisko pamatu skaidrots Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-09122022