Veidojot uzņēmuma publisko tēlu un publicējot informāciju par tā aktualitātēm un sasniegumiem, darba devēji mēdz šādās publikācijās ietvert arī informāciju par konkrētiem darbiniekiem – piemēram, par viņu dalību kādā projektā vai konferencē.
Kamēr darbinieks strādā uzņēmumā, ir saprotams, kāpēc viņš tiek pieminēts publikācijās. Tomēr rodas jautājums par to, kas notiek ar šo informāciju, kad darbinieks pamet uzņēmumu. Vai darba devējs var atteikties dzēst informāciju par bijušo darbinieku, kas iekļauta publikācijās, piemēram, preses relīzēs, ja darbinieks to pieprasa?
Valdis ir pieminēts uzņēmuma mājaslapā, kur aprakstīta kāda Valda vadīta projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti. Lai arī publikācija Valdim nerada negatīvas sekas, viņš nevēlas vairs būt saistīts ar bijušo darba vietu, tāpēc pēc aiziešanas no darba viņš pieprasa dzēst savu vārdu un attēlus, kuros viņš redzams.
Lai arī bijušajiem darbiniekiem ir tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu[1], jāsaprot, ka šīs tiesības nav absolūtas. Šīs tiesības attiecas tikai uz gadījumiem, kas noteikti Datu regulā, un ir saistīti ar konkrētās datu apstrādes nolūku un tiesisko pamatu.
Piemēram, dzēšanas pieprasījums jāizpilda, ja:
- dati vairs nav vajadzīgi mērķiem, kādiem tie sākotnēji tika vākti;
- cilvēks atsauc savu piekrišanu apstrādei;
- cilvēks iebilst pret apstrādi, kas tiek veikta darba devēja likumiskajās interesēs, un nav cita svarīgāka tiesiska pamata.[2]
Darba devēja leģitīmajās interesēs publicētas informācijas dzēšana
Ņemot vērā, ka uzņēmuma publikāciju mērķis parasti ir komercdarbības veicināšana, šāda veida apstrāde, iekļaujot tajās arī darbinieka personas datus, visbiežāk būs pamatojama ar darba devēja leģitīmajām interesēm, tāpēc skaidrojuma turpinājumā aplūkosim, kas jāņem vērā šāda tiesiskā pamata piemērošanas gadījumā, ja saņemts bijušā darbinieka lūgums dzēst savus datus.
Ja bijušais darbinieks pieprasa dzēst savus personas datus no šāda veida publikācijām, darba devēji noteiktos gadījumos var atteikties to darīt, pamatojoties uz uzņēmuma likumīgām interesēm[3], ja veikts līdzsvarošanas tests un tā rezultātā konstatēts, ka darbinieka intereses konkrētajā gadījumā nav svarīgākas par uzņēmuma interesēm.[4] Savukārt attiecībā uz publisko iestāžu darbiniekiem, šādas informācijas saglabāšana var būt sabiedrības interesēs, piemēram, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kā ir pieņemti sabiedrībai nozīmīgi lēmumi.
Tātad iepriekš aprakstītajā situācijā Valda bijušajam darba devējam, vērtējot pieprasījuma izpildi, jānosaka, kāds ir publikācijas mērķis, tās nozīmīgums uzņēmuma darbībā, kā arī jāņem vērā, kādu ietekmi šīs publikācijas pieejamība ietekmē Valdi.
Būtu jādzēš: Tuvojoties Ģimenes dienai, uzņēmuma darbinieki dalījās ar stāstiem par to, kā pavada laiku kopā ar saviem tuvajiem, publicējot fotogrāfijas no savām aktivitātēm. Arī Valdis dalījās ar savu stāstu, kā ar bērniem un sievu kopīgi sporto. Ņemot vērā, ka šī informācija nav saistīta ar uzņēmuma darbību, Valdis pieprasīja dzēst šo saturu, un bijušajam darba devējam šis lūgumam būtu jāizpilda.
Nebūtu jādzēš: Valdis tika pieminēts relīzē, kurā aprakstīta jauna produkta izstrāde, kurā viņš bija iesaistīts kā projekta vadītājs. Šajā gadījumā darba devējs var atteikties dzēst šo informāciju, jo publikācija ir saistīta ar uzņēmuma biznesa mērķiem un attīstību, kā arī tā ir svarīga potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem.
Izvērtējot bijušā darbinieka pieprasījumu, nozīme var būt šādiem aspektiem:
- Publikācijas nozīmīgums darba devējam. Šādas publikācijas var būt svarīgas uzņēmuma popularizēšanai, reputācijas veidošanai, kā arī vēstures un attīstības fiksēšanai. Publikācijā iekļautā informācija par darbinieka lomu var būt būtiska šīs publikācijas sastāvdaļa, atainojot uzņēmuma darbinieku profesionalitāti un vērtības kopumā. Tāpat darbinieks var būt minēts daudzās publikācijās, līdz ar to šādu publikāciju dzēšana var nozīmēt lielas daļas publiskās informācijas dzēšanu vai padarīšanu nepilnīgu.
- Datu subjekta gaidas. Vai bijušais darbinieks varēja pamatoti gaidīt, ka dati šādā veidā tiks izmantoti arī pēc viņa aiziešanas? Kāda ir bijušā darbinieka loma uzņēmuma publiskā tēla veidošanā? Vai publikācija kādā veidā var nebūt darbiniekam glaimojoša? Ja bijušais darbinieks ieņēma augstu amatu vai darba ietvaros piedalījās organizācijas publiskajā komunikācijā, viņš varētu sagaidīt, ka informācija par viņa vēsturisko lomu uzņēmuma darbībā var palikt publiski pieejama.
- Datu minimizācija. Darba devējam jānodrošina, ka publikācija, kas ir pieejama arī tad, kad darbinieks vairs uzņēmumā nestrādā, satur tikai tos datus, kas ir vajadzīgi uzņēmuma interešu nodrošināšanai. Piemēram, varētu saglabāt informāciju, kas attiecas uz bijušā darbinieka profesionālo darbību uzņēmumā, bet ne informāciju par viņa privāto dzīvi.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/, tai skaitā norādot uz skaidrojumiem, kādi vēl nepieciešami.
[1] Vairāk par tiesībām uz datu dzēšanu aicinām lasīt Inspekcijas skaidrojumā #DVIskaidro "Kā īstenot tiesības uz datu dzēšanu?" (Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-datu-dzesanu)
[2] Datu regulas 17. panta 1. punkts.
[3] Datu regulas 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts
[4] Vairāk par līdzsvarošanas testu aicinām lasīt Inspekcijas skaidrojumā #DVIskaidro: Pārziņa leģitīmās intereses kā tiesisks pamats personas datu apstrādei. Līdzsvarošanas tests (Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-parzina-legitimas-intereses-ka-tiesisks-pamats-personas-datu-apstradei-lidzsvarosanas-tests)