Kā mēs zinām, viens no tiesiskajiem pamatiem personas datu apstrādei ir līguma izpilde. Tomēr, lai varētu korekti piemērot šo pamatu, ir svarīgi saprast, kādos gadījumos datu apstrāde tiešām ir nepieciešama šim mērķim.
Personas datus drīkst apstrādāt, ja tas ir nepieciešams:
- lai izpildītu līgumu, kuru esat noslēdzis; vai
- lai veiktu darbības pēc jūsu lūguma pirms līguma noslēgšanas.[1]
Inspekcija ir novērojusi, ka organizācijas mēdz šo tiesisko pamatu piemērot arī tādai apstrādei, kas, lai arī ir saistīta ar noslēgto līgumu, tomēr pārsniedz šā pamata piemērošanas robežas. Tādēļ šoreiz skaidrojam, kādos gadījumos šis tiesiskais pamats ir atzīstams par atbilstošu, bet kādos - organizācijai būtu nepieciešams izvērtēt cita pamata piemērošanu.
Līguma izpildi kā tiesisko pamatu var piemērot, ja:
- ar cilvēku ir noslēgts līgums, un dati ir jāapstrādā, lai izpildītu līgumā noteiktās saistības (piemēram, internetveikalam ir nepieciešama klienta adrese, lai ar kurjera palīdzību varētu piegādāt preci);
- ar cilvēku ir noslēgts līgums, un dati ir jāapstrādā, lai tiktu izpildītas saistības pret organizāciju (piemēram, cilvēks elektropreču veikalā pasūta jaunu televizoru, un veikals apstrādā klienta maksājuma datus, lai saņemtu samaksu par preču piegādi atbilstoši līgumam);
- līgums nav noslēgts, bet cilvēks ir lūdzis veikt kādas darbības, kuru rezultātā līgums varētu tikt noslēgts (piemēram, cilvēks vēlas iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, bet pirms tās iegādes vēlas noskaidrot, cik izmaksās polise pie konkrētā apdrošinātāja, tāpēc vispirms iesniedz apdrošinātājam savus datus piedāvājuma sagatavošanai).
Apstrādei jābūt nepieciešamai līguma izpildei
Gadījumos, kad apstrādi pamato ar līguma izpildi, jāatceras, ka minētais tiesiskais pamats ir jāinterpretē šauri. Lai to piemērotu, datu apstrādei ir jābūt neatņemamai līguma izpildes sastāvdaļai. Respektīvi, jākonstatē, ka:
- līgumu nevar izpildīt vai noslēgt bez šādas apstrādes;
- nav citu cilvēku privātumu mazāk ietekmējošu veidu, kas ļautu izpildīt vai noslēgt līgumu.
Turklāt šī pamata piemērošana ir jāvērtē ne tikai no pārziņa perspektīvas, bet arī jāņem vērā arī tas, vai cilvēks kā datu subjekts, noslēdzot līgumu, varēja paredzēt, ka līguma ietvaros tiks apstrādāti viņa dati.
Vienlaikus šis tiesiskais pamats var tikt piemērots arī tādai apstrādei, kas ir saprātīgi paredzama un nepieciešama līgumattiecību izpildei, pat ja tā nav tieši vērsta uz pamata saistības izpildi.
Piemēram, jūs esat parakstījis līgumu ar mobilo sakaru operatoru par ikmēneša plāna abonēšanu. Ja jūs kavējat maksājumu, operators apstrādā jūsu datus, lai nosūtītu atgādinājumu. Šie atgādinājumi ir nepieciešami, lai pārliecinātos, ka maksājumi tiek veikti laikā, tādējādi palīdzot izpildīt līguma nosacījumus. Šāda datu apstrāde var tikt pamatota ar līguma izpildi.
Arī garantijas noteikumu ievērošana var būt daļa no līguma izpildes, līdz ar to līguma izpildei var būt nepieciešama noteiktu datu glabāšana arī pēc preču pārdošanas garantijas nolūkos, un šāda apstrāde būs pamatojama ar līguma izpildi.
Ja līguma izpildes ietvaros veicamo personas datu apstrādi vienlaikus regulē arī normatīvie akti (nosakot standartu, kā pārzinim jānodrošina savu saistību izpilde), pārzinis šādu apstrādi var pamatot ar līguma izpildi, ciktāl konstatējams, ka normatīvajā aktā noteiktā apstrāde sakrīt jeb “pārklājas” ar apstrādi, kas nepieciešama līguma izpildei, kā arī apstrāde nenonāk pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto. Savukārt, ja normatīvie akti paredz pārziņa pienākumu līguma izpildes laikā vai pirms tā noslēgšanas veikt datu apstrādi citiem nolūkiem (kas nav tieši saistīti ar līguma izpildi), šādas apstrādes tiesiskais pamats ir juridisks pienākums (vairāk par citu tiesisko pamatu piemērošanu lasīt skaidrojuma- turpinājumā).
Apstrāde pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas
Ir gadījumi, kad pušu starpā nav noslēgts līgums, taču cilvēks pārzinim iesniedz pieprasījumu saistībā ar iespējamu līguma noslēgšanu. Šāda pieprasījuma izpildei ir nepieciešama datu apstrāde. Piemēram, ja cilvēks vēršas pie organizācijas, lai uzzinātu vairāk par uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem vai pieprasītu individualizēta piedāvājuma sagatavošanu, var piemērot šo pamatu.
Lai to varētu piemērot, ir skaidri jāsaprot, ka datu apstrāde tiek veikta, jo to ir pieprasījis pats cilvēks. Savukārt šo tiesisko pamatu nevar piemērot, ja organizācija veic darbības pēc savas iniciatīvas vai trešo personu pieprasījuma. Tāpat šis pamatojums nebūs piemērojams gadījumos, kad cilvēks izteicis vēlmi noslēgt līgumu, taču atbilstoši normatīvajiem aktiem pārzinim pirms līguma slēgšanas jāpārbauda minētā persona. Šādā gadījumā datu apstrāde tiek veikta, izpildot juridisku pienākumu, nevis tāpēc, ka to pieprasījis klients.
Citu tiesisko pamatu piemērošana
Par neatbilstošu līguma izpildei būtu atzīstama tāda datu apstrāde, kura galvenokārt kalpo organizācijas komercdarbības veicināšanai vai citiem nolūkiem, kuri nav saistāmi ar noslēgtā līguma izpildi (neskatoties uz to, ka dati iegūti līguma ietvaros). Šeit būs piemērojami citi tiesiskie pamati, piemēram, leģitīmās intereses, juridisks pienākums vai personas piekrišana.
Piemēram, uzņēmums “Skapītis” pēc jaunas virtuves iekārtas uzstādīšanas vēlas veikt klientu aptauju par saņemto pakalpojumu, nosakot, ka apstrādes tiesiskais pamats ir līguma izpilde. Lai arī aptauju uzņēmums veic par savām darbībām konkrētas vienošanās ietvaros, šādai datu apstrādei tiesiskais pamats ir personas piekrišana nevis līguma izpilde. Jo aptauja tiek veikta uzņēmuma “Skapītis” interesēs, lai uzlabotu savu pakalpojumu kvalitāti, un no tās nav atkarīga līguma izpilde.
Organizācijai jau apstrādes sākumā ir jānosaka mērķis un atbilstošs tiesiskais pamats. Noslēdzot līgumu, pārzinim jau laicīgi jāinformē cilvēks, ka personas dati, kas iegūti līguma izpildes ietvaros, var tikt izmantoti arī citu nolūku sasniegšanai gan līguma izpildes laikā, gan pēc līguma darbības beigām.
Piemēram, internetveikals savā tīmekļvietnē publicētajā privātuma politikā iekļāvis norādi, ka atbilstoši grāmatvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktam juridiskam pienākumam pirkuma dati (tostarp rēķinā iekļautie dati par pircēju) tiks glabāti noteiktu laikposmu pēc līguma izpildes. Tāpat veikals privātuma politikā norādījis, ka darījuma informācija tiek saglabāta noteiktu laikposmu leģitīmajās interesēs – lai nodrošinātu efektīvu strīdu risināšanu, kas varētu rasties par līguma izpildi.
[1] Datu regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts