Videonovērošana skolās ir kļuvusi par aktuālu jautājumu, īpaši, ja runa ir par skolēnu drošību un datu aizsardzību, jo skolā tie uzturas ik dienu. Skolās bieži vien videonovērošana tiek ierīkota, lai uzraudzītu kārtību skolas gaiteņos un rūpētos par drošību gan mācību, gan ārpusklases aktivitātēs. Taču šādas sistēmas izmantošana rada jautājumus par datu aizsardzību, kas ir īpaši svarīgi, ja kameras tiek ierīkotas vidē, kur atrodas bērni un pusaudži. Vecākiem un skolēniem bieži vien nav saprotams, kāpēc jāveic videonovērošana. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka pašas skolas (un pašvaldības) nezina vai nav nodefinējušas, kāds ir šādu darbību mērķis. Otrkārt, jo skolas dažkārt nav pienācīgi informējušas vecākus un skolēnus par to, kā un kāpēc tiek apstrādāti iegūtie dati.
Visbiežāk Inspekcijā saņemam jautājumus par videonovērošanu skolas gaiteņos, privātās, atpūtas telpās un labierīcībās, kā arī mācību telpās - klasēs. Par to sīkāk skaidrosim nākamajā skaidrojumā, bet šajā apskatīsim, kādus tiesiskos pamatus var piemērot datu apstrādei privātās un publiskās skolās.
Ja videonovērošanas sistēmu kvalitāte ir pietiekami laba, lai materiālā varētu identificēt cilvēku, tā ir uzskatāma par datu apstrādi Datu regulas izpratnē.
Pirms uzsākt šādu datu apstrādi ir jānosaka skaidrs mērķis – kāpēc dati tiek apstrādāti un kādu rezultātu plānots sasniegt, izmantojot ar videonovērošanas ierīcēm iegūtos ierakstus. Videonovērošanas mērķim jābūt konkrētam un precīzi definētam. Tas nevar būt vispārīgs, piemēram, uzturēt kārtību izglītības iestādē vai uzraudzīt skolēnu un personāla uzvedību.
Vienlaikus jāņem vērā, ka videonovērošanas ierīkošana pati par sevi nepalīdz izvairīties no konfliktsituācijām vai novērst tās, kā arī tas, ka videoierakstos tiktu apstrādāti ne tikai skolēnu personas dati, bet arī skolotāju un citu cilvēku, kuri uzturas izglītības iestādē, dati. Tātad šajā gadījumā minētās personu grupas ir uzskatāmas par datu subjektiem jeb fiziskām personām, kuru dati tiek apstrādāti. Savukārt organizācija (izglītības iestāde, pašvaldība), kas veic šo datu apstrādi, ir pārzinis.
Privātās skolas gadījumā pārzinis ir pati skola. Savukārt publiskās skolas gadījumā pārzinis parasti ir tā valsts vai pašvaldības iestāde, kas lemj par videonovērošanas mērķi, veidu un finansējumu kameru uzstādīšanai un uzturēšanai.
Piemēram, pašvaldības izglītības iestādēm, kas lemj uzstādīt videonovērošanas sistēmu, ir ierobežota spēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem šādas sistēmas uzstādīšanai.
Pirms uzsākt datu apstrādi izglītības iestādei būtu vēlams konsultēties ar savu datu aizsardzības speciālistu (ja tāds ir norīkots; publiskām iestādēm tas ir obligāti) vai citām iesaistītajām personām. Ir svarīgi izrunāt visus iespējamos riskus un ieguvumus, īpaši ņemot vērā, ka videonovērošana var apdraudēt privātumu, īpaši, kad runa ir par bērniem. Tāpat jāpārliecinās, ka skolēni saprot, kāpēc notiek datu apstrāde un ka viņu rīcība nonāk kameras redzeslokā.