Aizvien vairāk cilvēku sava īpašuma aizsargāšanai izvēlas ierīkot videonovērošanas kameras, tādēļ nereti vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, kādas ir prasības, tās uzstādot. Cilvēki vaicā, vai ir vajadzīga saskaņošanu ar Datu valsts inspekciju, kā ir ar citu īpašumu novērošanu un vai ir jāizliek informatīvās zīmes.
Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, šoreiz skaidrojam par videonovērošanas veikšanu savā (fiziskas personas) privātīpašumā šaurā mērogā privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Par videonovērošanu plašā mērogā skaidrosim kādā no nākamajiem #DVIskaidro.
Datu apstrāde videonovērošanas veidā šaurā jeb mazā mērogā nozīmē sava īpašuma novērošanu tiktāl, kamēr to pastāvīgi neapmeklē trešās personas, piemēram, celtnieki, dārznieki vai bērnu pieskatītāji. Tāpat kameras redzeslokā nenonāk plaša daļa publiskās telpas, ietves, brauktuves, kā arī citi privātīpašumi. Šaura mēroga videonovērošana var ietvert nelielu daļu publiskās telpas, kas atrodas tuvu privātīpašumam, piemēram, zālājs, kas nodala privātīpašumu no gājēju ietves, piebraucamais ceļš. Jārēķinās, ka šī nelielā daļa publiskās telpas nevar būt tāda, kuru novērojot, tiks iegūti videomateriāli, kuros skaidri redzami un identificējami citi cilvēki to ikdienas gaitās, ja vien to mērķis nav iekļūt jūsu privātīpašumā. Respektīvi, šaura mēroga videonovērošanas zonā cilvēks var nonākt tikai tad, ja pavisam tuvu piekļūst jūsu īpašumam, piemēram, nokāpjot no ietves un pienākot pie žoga.
Datu apstrādei, kas atbilst iepriekš minētajam, netiek piemērots datu aizsardzības tiesiskais regulējums.
Datiņu ģimene [1] savas privātmājas teritorijā plāno uzstādīt divas videonovērošanas kameras, lai noskaidrotu, kādēļ viņu suņa ēdiena bļoda pārāk ātri kļūst tukša. Ģimenes privātīpašums ir norobežots ar necaurskatāmu žogu, un kameru leņķis tver tikai iekšpus žoga redzamo.
Tā kā Datiņu ģimene nebija pārliecināta, vai kameru uzstādīšana savā privātīpašumā ir likumīga un vai ir jāinformē citas personas par to, ka videonovērošana tiek veikta, ģimenes vectēvs Valdis Datiņš vērsās Datu valsts inspekcijā.
Izstāstot situācijas būtību, Valdis Datiņš no Datu valsts inspekcijas saņēma skaidrojumu, ka, veicot videonovērošanu privātām vajadzībām sava īpašuma ietvaros, datu aizsardzības prasības nav jāievēro [2], kā arī informatīvās zīmes nav jāizvieto [3].
Uzstādot videonovērošanu un vēlāk apskatot ierakstu, Datiņi konstatēja ne tikai to, ka suņa barību regulāri apēd vietējās peles, bet arī pamanīja personu, kas pirms trim dienām uzlauza ģimenes garāžu un nozaga velosipēdu.
Datiņu ģimenei atkal radās jautājums Datu valsts inspekcijai, vai šo videomateriālu drīkst nodot Valsts policijai zādzības izmeklēšanai. No Datu valsts inspekcijas tika iegūta atbilde, ka materiālu drīkst nodot Valsts policijai, un šāda darbība ietilps ģimenes likumisko (leģitīmo) interešu ievērošanas ietvaros [4], kaut arī sākotnēji videokameras tika uzstādītas privātām vajadzībām. Datiņu ģimene tika informēta, ka iegūto materiālu nedrīkst publicēt sociālajos tīklos, nesakoties uz to, ka varbūt kāds no vietējiem iedzīvotājiem zagli atpazīs.
Tāpat materiālu nedrīkst nodot trešajām personām vai iestādēm, kas tieši neizmeklēs šo gadījumu. Savukārt Valsts policijai jānodod tika tā ieraksta daļa, kur redzamas nelikumīgās darbības.
Datu valsts inspekcija apkopojusi arī citus biežāk uzdotos jautājumus par videonovērošanu savām privātajām vajadzībām.
Vai, veicot videonovērošanu privātīpašumā, var izmantot arī audio ierakstu?
Ja persona nevar nodrošināt, ka audio ierakstā tiks ierakstītas tikai skaņas iekšpus īpašuma, tad audio ierakstu veikt nedrīkst.
Vai videonovērošanas kameras jebkurā gadījumā jāreģistrē Datu valsts inspekcijā?
Ne datu apstrāde videonovērošanas veidā savā privātīpašumā, ne arī cita veida videonovērošanas (piemēram, uzņēmuma teritorijā) nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai kā citādi ar iestādi jāsaskaņo vai jāinformē.
Vai drīkst filmēt arī nelielu teritoriju pie sava īpašuma piebraucamā ceļa?
Var filmēt nelielu daļu zālāja starp brauktuvi un žogu, piebraucamo ceļu vai citu nelielu teritoriju, kurā nebūs redzamas citas personas.
Vai var kameru vērst uz kaimiņa īpašumu?
Citus privātīpašumus novērot nav atļauts, kamēr jūs par šādu datu apstrādi savstarpēji neesat vienojušies.
Vairāk par videonovērošanu skaidrots Datu valsts inspekcijas rekomendācijā “Videokameru uzstādīšana un videonovērošanas veikšana fiziskas personas privātīpašumā”.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju: https://www.visidati.lv/aptauja/2036992485/
Informatīvās atsauces:
[1] Vairāk par Datiņu ģimeni skaidrots Datu valsts inspekcijas informēšanas kampaņas “Dati ir vērtība - sargā tos!” ietvaros- https://www.dvi.gov.lv/lv/kampana-dati-ir-vertiba-sarga-tos
[2] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 2. panta c) apakšpunktu šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.
[3] Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta otro daļu, šā likuma un datu regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko veic fiziskās personas, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Par datu apstrādi personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas novērošana plašā mērogā vai gadījumi, kad tiek izmantoti tehniskie palīglīdzekļi informācijas strukturēšanai.
[4] Tiesiskais pamats - Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts.
