Lai lemtu par kādas personas vainu noziegumā vai atrisinātu strīdus, personas datu apstrāde tiesās ir neatņemama sastāvdaļa. Lai tiesa varētu objektīvi izskatīt un izspriest lietu, tās rīcībā jābūt ievērojamam informācijas daudzumam, ietverot, protams, arī dažādu kategoriju personas datus. Tie ir nepieciešami, lai tiesa varētu pildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, sazināties ar lietas dalībniekiem, organizēt sēdes, izvērtēt materiālus, nodot spriedumu izpildīt citām institūcijām u.c.
Lai gan, strādājot pie lietu izskatīšanas, tiesām ir jāievēro Datu regulas prasības, Datu valsts inspekcijas (turpmāk- Inspekcija) kompetencē nav uzraudzīt darbības, ko tiesas veic, pildot savus uzdevumus[1]. Tādējādi cilvēki nevar vērsties Inspekcijā ar sūdzībām par iespējamiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā.
Šāds noteikums pastāv, ņemot vērā, ka jebkuriem citiem subjektiem, tostarp, valsts iestādēm, ir jārespektē tiesu neatkarība un jāatturas no iejaukšanās tiesu pamatfunkciju izpildē. Lai tiesa varētu efektīvi izspriest lietu, ir svarīgi, lai tiesas rīcībā būtu visa šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā informācija. Tiesa kā pārzinis katrā konkrētajā gadījumā vislabāk zina, kāda informācija un dati tai ir vajadzīgi, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tāpēc tiesas darbību ierobežošana varētu radīt nesamērīgus draudus tiesu varas darbībai.
Tāpat, lai nodrošinātu, ka tiesvedības laikā netiek veikta patvaļīga un nesamērīga personas datu apstrāde, pašām tiesām jānodrošina, ka datu subjekti tām var ziņot par šādiem pārkāpumiem, kā arī jānodrošina, ka iespējamie pārkāpumi tiek objektīvi izvērtēti. To nodrošina, piemēram, tiesības iesniegt blakus sūdzību par pārkāpumiem procesa laikā.
Lai pasargātu personu datus, kas nonākuši tās lietvedībā, tiesas piemēro atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus. Tiesas darbinieki ir atbildīgi par to, lai viņiem pieejamā informācija tiktu izmantota tikai amata pienākumu pildīšanai. Tāpat tiesas nodrošina, ka lietas materiālos esošie personas dati ir pieejami tikai tiem, kam to ļauj normatīvie akti.
Tā kā sabiedrībai var būt interese par tiesas darbu un konkrētām izskatāmajām lietām, likumos ir noteikti ierobežojumi, kas aizsargā personu datus situācijās, kad citi cilvēki vēlas piedalīties tiesas procesā. Daži piemēri apskatīti tālāk.
Lai arī vispārējais princips paredz, ka tiesas sēdes ir atklātas, procesa dalībnieku privātā dzīve, tostarp personas dati, tiek aizsargāti, nosakot slēgtas tiesas sēdes, ja tajās tiek izskatītas lietas, kas satur sensitīvu informāciju. Slēgtajās sēdēs var izskatīt lietu, piemēram, lemjot par personas rīcībspējas ierobežošanu garīgu vai citu veselības traucējumu dēļ vai atlīdzības piešķiršanu par ārstniecībā pieļautiem pārkāpumiem. Tāpat īpaša aizsardzība noteikta, ja tas skar nepilngadīgas personas. Šādās sēdēs izskatītās lietās tiek ierobežota arī sabiedrībai pieejamā informācija (nolēmuma apjoms).
Tāpat procesuālie likumi nosaka, kas jāievēro, ja tiesas sēdes apmeklētāji vēlas fiksēt tās norisi, veicot skaņas vai attēlu ierakstus. Tā, piemēram, kriminālprocesā gan skaņu, gan attēlu ierakstu izdarīšanai tiesas sēdē jāsaņem tiesas atļauja, turklāt jābūt saņemtai apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā un liecinieka piekrišanai šādām darbībām[2] (uz žurnālistiem attiecināms cits regulējums). Savukārt civilprocesā var pierakstīt vai citādi fiksēt tiesas sēdes norisi bez iepriekšējas saskaņošanas ar tiesu, tomēr fotografēt un filmēt var tikai ar tiesas atļauju, par ko tiesa noskaidro arī lietas dalībnieku viedokli.[3] Gadījumā, ja tiesas sēdē klātesošie to neievēro, tiesa par šādām darbībām likumā noteiktajā kārtībā var piemērot procesuālas sankcijas.
Publicējot tiesas nolēmumus, datus, kas ļauj identificēt fizisko personu (piemēram, vārds, uzvārds, dzīvesvietas un nekustamā īpašuma adrese, automašīnas valsts reģistrācijas numurs), dzēš vai aizstāj ar atbilstošām norādēm.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Datu regulas 55. panta trešā daļa, Datu regulas 20. apsvērums
[2] Kriminālprocesa likuma 485. pants
[3] Civilprocesa likuma 152. panta trešā daļa