Jau iepriekš esam stāstījuši par to, kas ir komerciāli paziņojumi un kā cilvēkiem rīkoties, ja tiek saņemti nevēlami paziņojumi, kas ietver personas datu apstrādi.[1] Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemamam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, šoreiz skaidrojam, kā tad nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi. Papildu ir svarīgi saprast, kāda ir Inspekcijas kompetence, kad komerciāls paziņojums personas datus nesatur.
Atgādinām, ka komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c.[2] Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.
Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde
Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama Datu regula.
Ja komerciāla paziņojuma sūtīšana neietver personas datu apstrādi, Inspekcijai savas kompetences ietvaros ir pienākums veikt pārbaudi par nevēlamiem komerciāliem paziņojumiem tikai tad, ja gada laikā viens pakalpojuma saņēmējs ir saņēmis vismaz 10 komerciālus paziņojumus no viena pakalpojuma sniedzēja un, ja pakalpojuma saņēmējs ir Inspekcijai par to iesniedzis sūdzību.[1][2] Tāpēc cilvēkam vispirms vajadzētu sazināties ar komersantu un lūgt pārtraukt šo paziņojumu sūtīšanu. Ja, neskatoties uz lūgumu, paziņojumi turpina pienākt un to skaits sasniedz likumā noteikto, persona var iesniegt sūdzību Inspekcijā, pievienojot pierādījumus, piemēram, informāciju par vismaz 10 saņemtajiem paziņojumiem.
Minēto nosacījumu ievērošana ir būtiska, jo gadījumā, ja izvērtējot saņemto informāciju par pārkāpumu, Inspekcija nekonstatē, ka cilvēks (datu subjekts) elektroniski ir saņēmis vismaz 10 nevēlamus komerciālus paziņojums no viena pakalpojuma sniedzēja, kā arī to, ka pats ir izmantojis savas tiesības savu personas datu aizsardzībai (ir lūdzis pārtraukt komerciālo paziņojumu sūtīšanu), Inspekcija pārbaudi neuzsāk.
Par personas datu apstrādi komerciālā paziņojuma sagatavošanā un nosūtīšanā parasti liecina tas, ka ziņojumā ir iekļauti personas dati.
Paziņojums, kurā ietverta personas datu apstrāde
Saņemot komerciālu paziņojumu, persona tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā. Piemēram, SIA “X” zvana Jānim Datiņam, uzrunājot viņu vārdā un uzvārdā, lai piedāvātu konkrētu preci vai elektroniskajā pastā persona tiek uzrunāta šādi: “Cien. Jāni Datiņ, piedāvājam Jums iegādāties...”). Datu regulas izpratnē tā ir personas datu apstrāde, jo attiecīgajā gadījumā tiek identificēta konkrēta persona.
Jāatceras, ka personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, savukārt “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem. Tādējādi, piemēram, personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs un cita informācija, pēc kuras var identificēt konkrētu personu, ir atzīstama par personas datiem, bet jebkura ar tiem veikta darbība ir personas datu apstrāde Datu regulas izpratnē.
Vienlaikus, piemēram, tālruņa numurs pats par sevi (bez papildu identifikatoriem) nav uzskatāms par personas datiem. Bieži, meklējot potenciālos klientus, kuriem piedāvāt preces vai pakalpojumus, uzņēmumi izvēlas risinājumus, kuru ietvaros adresātu tālruņu numurus ģenerē dators, neidentificējot tos ar konkrētu personu. Līdz ar to ne vienmēr, kad saņemam kādu komerciālu paziņojumu, ir veikta mūsu personas datu apstrāde un paziņojums ir mērķēts uz konkrētu personu.
[1] #DVIskaidro “Kam fiziskai personai ir jāpievērš uzmanība saņemot komerciālu paziņojumu?”, pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro--komercialu-pazinojumu
[2] Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkts
[3] Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 13. panta sestā daļa
[4] Sūdzībai ir jābūt noformētai atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma un Iesniegumu likuma prasībām (jāsatur iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju).