Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi vari zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai.
Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegsi savus datus, tomēr vēlamies sniegt ieteikumus par to, kā arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tavi personas dati, kuri tam nav nepieciešami.*
Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam iesakām** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību!
-
Nebaidies jautāt, kāpēc dati jāsniedz?
Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi mani dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai izvērtētu tavu atbilstību attiecīgajam amatam, tev ir tiesības jautāt, kāpēc šie dati ir vajadzīgi. Likumības un arī motivācijas izprašana tev kā darba ņēmējam ļaus novērtēt potenciālā darba devēja uzticamību, mazināt diskriminācijas riskus, kā arī iespējamus pārpratumus starp tevi un darba devēju nākotnē. Ja šķiet, ka potenciālais darba devējs tiešām prasa pārmērīgu informācijas apjomu un nespēj tā nepieciešamību pamatot, norādi, ka nevēlies šo informāciju sniegt. Atgādinām, ka arī Darba likumā[1] ir norādīts, kādu informāciju darba devējs ir tiesīgs jautāt pretendentam darba intervijā un arī sludinājumā, tādēļ likumā noteikto informāciju gan būs jāsniedz. Tāpat tiesības uz informācijas saņemšanu nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi un nevietā, piemēram, lūdzot skaidrojumu par to, kāpēc nepieciešams norādīt kontaktinformāciju vai vārdu un uzvārdu.
Piemērs: Lielveikala tīmekļa vietnē publicētās privātuma politikas sadaļā “Personāla atlase” norādīts, ka pretendentam, iesniedzot savu pieteikumu amata vietai - krāvējs, jānorāda savs vārds, uzvārds, e-pasta adrese un telefona numurs, motivācija strādāt šajā uzņēmumā un amatā, kā arī iepriekšējās pieredzes apraksts un fotogrāfija.
Šajā gadījumā var rasties pamatotas šaubas par to, kādēļ ir vajadzīga pretendenta fotogrāfija. Atbilstoši privātuma politikā norādītajai informācijai pretendents var noprast, ka fotogrāfija pieteikumā ir obligāta, taču patiesībā tās sniegšanai ir jābūt brīvprātīgai un to nevar uzskatīt par obligātu prasību.
-
Neatdod par daudz!
Ļoti vēloties strādāt pie konkrēta darba devēja vai arī esot izmisumā par ilgstošu bezdarbnieka statusu, kāds kārdinošs darba sludinājums var mūs mudināt iesniegt vairāk informāciju par sevi, nekā mēs to sniegtu paziņam. Iedodot lielāku apjomu datu, jo īpaši pārāk personisku informāciju, reizēm var šķist, ka tādējādi izredzes iegūt amatu konkursā būs lielākas. Tomēr realitātē šīs cerības var nepiepildīties, un tavi dati var nonākt pat negodprātīgu darba devēju rokās. Neatkarīgi no darba vietas, pamata nosacījumi, lai pieteiktos konkursā uz kādu amata vietu, ir gluži līdzīgi.
Potenciālajam darba devējam ir nepieciešams: tavs vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apraksts par iepriekšējām darba gaitām (dzīvesgaitas apraksts jeb CV), motivācija, kādēļ vēlies strādāt tieši pie šī darba devēja.
Potenciālajam darba devējam nav nepieciešama: tava fotogrāfija, pases kopija vai tās fotogrāfija (tā nav nepieciešama, arī noslēdzot darba līgumu, ja vien likumā nav noteikts citādi), informācija par tavu veselības stāvokli vai invaliditāti (ja vien tas neietekmē darba pienākumu izpildi), informācija par attiecību un ģimenes statusu, kā arī cita privāta rakstura informācija. Arī par tavu vecumu darba devējam jāpārliecinās vien tiktāl, lai zinātu, ka neesi nepilngadīgs vai sasniedzis pensijas vecumu.
Atceries, ka, kamēr neesi stājies darba tiesiskajās attiecībās un darba līgums vēl nav noslēgts, potenciālajam darba devējam par tevi jāzina tikai minimāla informācija – tik daudz, lai saprastu, vai tava līdzšinējā pieredze atbilst konkrētajam amatam un vai spēsi veikt darba pienākumus. Pārējo informāciju, kas attiecas uz tavu privāto dzīvi, tostarp hobijiem, vari sniegt vien tad, ja pats to vēlies. Pat, ja darba intervijā vai atlasē šādu informāciju tev lūdz sniegt, atbildi, ka nesniegsi vai atstāj šo jautājumu neatbildētu, ja tas tev liek justies neērti.
Piemērs: Kāda darba meklētāja potenciālajam darba devējam motivācijas vēstulē norādījusi: “Esmu gatava sākt strādāt jau rīt. Kaut arī tikko esmu atgriezusies no bērnu kopšanas atvaļinājuma (mājās ir vēl viens trīsgadnieks), man šobrīd ir ļoti nepieciešama nauda, tāpēc esmu gatava strauji ielēkt nezināmajā, bet arī spēju ātri mācīties jaunas lietas.”
Šajā piemērā sieviete, iespējams, nākamajam darba devējam ir atklājusi pārāk daudz privātas informācijas, kuru tam nevajadzētu un nebūtu pamata zināt. Potenciālajam darba devējam šī informācija nav svarīga. Tā ir nepieciešama tikai tad, kad jāpiešķir brīvdienas vai kāda finansiāla rakstura atlīdzība par nepilngadīgu bērnu esamību mājsaimniecībā. Tas notiek tad, kad jau ir uzsāktas darba tiesiskās attiecības. Šī informācija tad būtu jāsniedz tad, kas nepieciešams, bet ar skaidru pamatojumu tās pieprasīšanai. Piemēram, ir noteikti atvieglojumi māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti, un šādā situācijā darba devējam būs jāzina sīkāka informācija par darbinieku, bet arī tikai jau laikā, kad būs uzsāktas darba attiecības.
-
Zini, kam nodod datus!
Šķietami vienkāršs, bet svarīgs padoms – pirms sūti savus personas datus, pārliecinies, kas ir šis uzņēmums (kā to sauc?), vai tas ir nodokļu maksātājs un vai vari atrast kādu informāciju par to tīmeklī[2]. Nezinot precīzu uzņēmuma nosaukumu, tev būs grūtāk īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, ja, piemēram, būs nepieciešams vērsties Datu valsts inspekcijā. Tāpat, ja, piemēram, saskatīsi pārkāpumus darba tiesību jomā, Valsts darba inspekcija, iespējams, tev nevarēs palīdzēt, ja pats nezināsi, pie kā esi stājies darba tiesiskajās attiecībās. Tādējādi arī ir svarīgi savu nākamo darba devēju meklēt uzticamās un pazīstamās vietnēs vai pie nepieciešamības lūgt palīdzību Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Tāpat iesakām izmantot ne tikai savas tiesības iegūt informāciju, bet arī to dzēst. Piemēram, ja esi nosūtījis kādam uzņēmumam savu CV, atlases konkurss vēl nav noslēdzies, bet savu izvēli pārdomāji – droši lūdz savus iesūtītos datus dzēst. Ņem vērā, ka darba līgumu gan tev nav tiesības lūgt dzēst, jo to glabāt ir pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā.
Ja esi nosūtījis datus, kurus nevajadzēja sūtīt un lūdzi tos dzēst, bet tavu lūgumu neizpilda, vērsies Datu valsts inspekcijā ar sūdzību vai jautājumu. Tiesības vērsties pie mums tev ir arī citos gadījumos, kad uzskati, ka tavi dati apstrādāti nelikumīgi. Tomēr pirms vēršanās pie mums, apkopo pietiekami daudz informācijas (pierādījumus), kā arī pirms tam lūdz sniegt skaidrojumu organizācijai par tavu datu apstrādi un šo skaidrojumu pievieno sūdzībai, ja tādu esi saņēmis.
! Darba devējam nebūtu tev jāprasa “iemaksa” vai kāds pārskaitījums pirms stāšanās darbā, tādēļ, ja ar šādu krāpniecības gadījumu saskaries, noteikti informē Valsts policiju!
!! Tāpat neuzsāc darba attiecības vai praksi, ja nav noslēgta kāda juridiska rakstura vienošanās (parakstīta) par samaksu, termiņiem un darba pienākumiem un uzmanies no vilinošiem sludinājumiem, kuros solīta ātra un viegla peļņa!
*skaidrojums nav attiecināms uz valsts drošības iestādēm un citām institūcijām, kur, piedaloties konkursā un stājoties amatā, ir specifiski noteikumi uz drošību, valsts noslēpumu, cita veida atbildību.
** Skaidrojumā aprakstītie ieteikumi ir rekomendējoša rakstura, lai pasargātu sevi no nevajadzīgu datu nonākšanas trešo personu rokās.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
[1] Darba likuma 32. un 33. pants.
[2] Piemēram Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā: https://info.ur.gov.lv/#/data-search