Viens no uzņēmēju ierastākajiem veidiem, kā aizsargāt savu īpašumu, ir videonovērošanas kameru uzstādīšana. Kameras tiek uzstādītas gan veikalos, gan tirdzniecības centros, kā arī uzņēmumu ārējās teritorijās un gaiteņos. Arī Jānis Datiņš nolēma ieviest videonovērošanu savā fitnesa klubā, lai uzlabotu gan sava īpašuma, gan klientu mantu drošību, jo daudzi klienti uz treniņiem ierodas ar velosipēdiem un tos atstāj ārpusē. Lai pārliecinātos, ka šī rīcība atbilst datu aizsardzības prasībām, Jānis pēc padoma vērsās pie sievas Alises, kura ļoti aktīvi seko datu aizsardzības aktualitātēm.
Alise skaidroja- ja uzņēmums ar videonovērošanas kameru ierakstu veic vietā, kur var atrasties cilvēki (klienti, darbinieki, garāmgājēji), tad var uzskatīt, ka uzņēmums veic datu apstrādi un uzņēmumam ir jāņem vērā Datu regulā un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktās prasības. Videonovērošanas specifiskie noteikumi attiecas tikai uz videonovērošanas zīmes izvēli un mazliet detalizētākiem noteikumiem, kura datu apstrādi ietilpst Datu regulas tvērumā, tomēr pamatnosacījumi ir tādi paši, kā tie būtu, veicot jebkuru citu datu apstrādi.
Alise Jānim paskaidroja, ka, lai gan kameras iegāde un uzstādīšana fitnesa klubā šķiet vienkārša, ar to nepietiek. Proti, kamera ir tikai rīks, galvenais ir tas, kā to plānots izmantot. Lai nodrošinātu likumīgu datu apstrādi, ir jāievēro pieci būtiski soļi. Šie soļi ir noderīgi ikvienam, kas plāno ieviest videonovērošanu, tāpēc aicinām ar tiem iepazīties arī jūs!
1. Jānosaka datu apstrādes mērķis. Pirms datu apstrādes uzsākšanas uzņēmumam (pārzinim) ir jābūt noteiktam skaidram mērķim, kādēļ nepieciešams veikt videonovērošanu. Visbiežāk piemērotais datu apstrādes mērķis ir īpašuma aizsardzība un noziedzīgu nodarījumu novēršana. Kaut arī ar videonovērošanas kameru noziegumu nebūs iespējams apturēt, tomēr iegūtais materiāls no konkrētā notikuma palīdzēs noziegumu izmeklēt un saukt vainīgos pie atbildības. Tāpat videonovērošanas kamerai līdzīga priekšmeta izvietošana var atturēt ļaunprāšus no noziegumu izdarīšanas.
Piemērs: Fitnesa klubā līdz šim nav konstatētas zādzības, taču Jānis zina, ka tuvējā veikalā tās ir notikušas vairākkārt. Tāpēc Jānis nolēma izvietot trīs videonovērošanas kameras: vienu, kas vērsta uz garderobes durvīm, otru fitnesa zāles koplietošanas telpās un trešo pie velosipēdu novietnes ārpusē. Kameru mērķis nav novērot vai kontrolēt klientus, bet gan uzraudzīt un vajadzības gadījumā izsekot iespējamos mantu zādzības gadījumus. Ģērbtuvēs un dušas telpās kameras netika uzstādītas, jo klientu privātuma aizskārums tika uzskatīts par lielāku risku nekā potenciālais ieguvums mantu aizsardzībai.
2. Datu apstrādes tiesiskā pamata piemērošana. Uzņēmumam līdz ar datu apstrādes nolūka noteikšanu ir jāpiemēro atbilstošs tiesiskais pamats. Par to vairāk skaidrots - “Likumīga datu apstrāde – tiesiskā pamata piemērošana”. Videonovērošanas gadījumā biežāk piemērojamais tiesiskais pamats ir leģitīmo interešu īstenošana[1]. Proti, lai aizsargātu savu īpašumu, uzņēmums veic videonovērošanu, jo tas ir efektīvākais veids, kā sasniegt mērķi. Piemēram, ja būtu jāpieņem darbā vairāk apsargu, lai nodrošinātu uzraudzību visās telpās, tas prasītu pārmērīgus resursus.
Piekrišana kā tiesiskais pamats videonovērošanas veikšanai ir sarežģīti piemērojams, jo no katra cilvēka, kas ienāk fitnesa kluba vai citā teritorijā, būtu jāiegūst piekrišana. Šāda darbība var nebūt iespējama arī tādēļ, ka cilvēks jebkurā brīdī var šo piekrišanu atsaukt.
3. Interešu līdzsvarošanas tests. Kā stāsta Alise, tad ir jāsper vēl viens solis, lai videonovērošanu varētu pamatot ar uzņēmuma leģitīmajām interesēm. Proti, ir jāveic līdzsvarošanas tests (abu pušu – uzņēmuma un novēroto klientu- interešu samērošanas pārbaude). Tas ir jāveic, lai saprastu, vai videonovērošana būtiski neaizskars novēroto cilvēku intereses, kad uzņēmums gūs sev nosacītu labumu – tiesības aizstāvēt savu un apmeklētāju īpašumu un iegūt pierādījumus noziegumu gadījumā. Līdzsvarošanas testa veikšana skaidrota - “Pārziņa leģitīmās intereses kā tiesisks pamats personas datu apstrādei. Līdzsvarošanas tests”.
4. Tāpat Videonovērošanas veicējam ir jāpiemēro atbilstošas tehniskās un organizatoriskās prasības veiktajai datu apstrādei. Šo prasību piemērošana nebeidzas vien ar labākās kameras iegādi un pieslēgšanu, bet arī ar atbildīgo personu noteikšanu, datu šifrēšanu, nodrošinot slēgtu piekļuvi videokameru ierakstiem, drošu ierakstu uzglabāšanu, glabāšanas ilgumu un kameru izvietojumu teritorijā. Alise ir iepazinusies ar Datu valsts inspekcijas izstrādātajām vadlīnijām un iesaka Jānim, kā arī citiem uzņēmējiem pievērst uzmanību 42. lapā esošajai veidlapai, kas sniedz detalizētu tehnisko un organizatorisko prasību izpildes aprakstu.
5. Tāpat ikvienam uzņēmumam, kas veic videonovērošanu, par to ir jāinformē savi klienti un apmeklētāji. Ja pārzinis ir izvēlējies datu subjektus sākotnēji informēt par veikto videonovērošanu, izmantojot informatīvo zīmi, tad tajā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija: pārziņa nosaukums (piemēram SIA “Datiņa fitness”), kontaktinformācija, datu apstrādes mērķis, kā arī norāde par to, kur pieejama pārējā (atbilstoši Datu regulai sniedzamā) informācija par plānoto datu apstrādi.[2] Piemēram, tā var būt saite vai arī QR kods, kas ved uz privātuma politiku, uzņēmuma (pārziņa) e-pasta adrese u.c.
Videonovērošanas zīmes paraugs pieejams vadlīniju 49. lpp. Informatīvajai zīmei būtu jābūt izvietotai pie ieejas teritorijā vai novērotajā zonā, lai cilvēks vēl pirms iekļūšanas telpās būtu informēts, ka tiek veikta videonovērošana. Tos darbiniekus, kuri pastāvīgi atrodas kameru redzeslokā, varētu informēt papildus. Zīmei jābūt skaidri saskatāmai un salasāmai, tā nedrīkst būt apzināti slēpta vai novietota nepieejamā vietā. Informāciju var izsūtīt vai nodot individuāli, tomēr jāatceras, ka piekrišana darbiniekam nav jāprasa.
Atbilstošs informatīvās zīmes piemērs
Neatbilstošs informatīvās zīmes paraugs
Kad norādītās prasības ir izpildītas, pārzinis var uzsākt videonovērošanu un veikt to līdz brīdim, kamēr mērķis ir sasniegts.
Alise iesaka ņemt vērā arī tālāk minēto!
- Audio ieraksta veikšana videonovērošanas laikā ir uzskatāma par atsevišķu datu apstrādi, kas lielākoties būtiski ierobežo personu tiesības uz privātumu. Lai izmantotu audio ieraksta funkciju, uzņēmumam būtu jāveic atsevišķs izvērtējums, tomēr lielākoties Datu valsts inspekcija neatbalsta šādas datu apstrādes veikšanu.[1]
- Videonovērošana (tāpat kā videoreģistratoru izmantošana satiksmē) nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Datu valsts inspekcija arī kā citādi nav jāinformē par videonovērošanas veikšanu, un šādas darbības nav jāsaskaņo.
- Darbības, kas saistītas ar ierīces uzstādīšanas saskaņošanu cita cilvēka teritorijā vai nomātās telpās, neattiecas tieši uz datu apstrādi, bet gan uz pušu savstarpēju vienošanos un tiek risināta civiltiesiskā kārtā. Plašāks skaidrojums par prasībām, veicot videonovērošanu, pieejams Datu valsts inspekcijas vadlīnijās “Praktiskās videonovērošanas vadlīnijas juridiskām personām un kopīpašniekiem”. Tāpat šajās vadlīnijās skaidrots par videonovērošanu kopīpašumos, kā arī tas, ja pārzinis plāno apstrādāt biometriskus datus, izmantojot kameras.
Pateicoties sievai Alisei, Jānis tagad zina, kā pareizi un atbildīgi īstenot videonovērošanu, ievērojot visus normatīvos aktus un nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu intereses. Viņš ir pārliecināts, ka, ievērojot šos principus, varēs ne tikai aizsargāt savu īpašumu, bet arī saglabāt klientu un darbinieku uzticību.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Sīkāk par videonovērošanas veikšanu, izmantojot arī audio ieraksta funkciju, skaidrots vadlīniju “Praktiskās videonovērošanas vadlīnijas juridiskām personām un kopīpašniekiem” 35. lpp.
[1] Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts
[2] Datu regulas 13. pantā noteikta informācija, kura jāsniedz datu subjektam pirms datu apstrādes uzsākšanas; Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta 3. punktā noteikta minimālā informācija, kas iekļaujama informatīvajā zīmē.
