Pēdējo nedēļu laikā Datu valsts inspekcija saņem jautājumus par fizisku personu darbībām publiskajā vidē, visbiežāk sociālās tīklošanas vietnēs, publicējot video un attēlus ar citām fiziskā personām, kuras pauž atbalstu Krievijas (izmantojot simbolu “Z”, plakātus vai uzrunas) agresijai iebrūkot Ukrainā.
Skaidrojam, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, apstrādāt personas datus, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses, var būt likumīgi. Būtiskākais nosacījums, kas ņemams vērā, ir samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi tai nozīmīgiem notikumiem.
Lai veiktu samērīguma izvērtējumu tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību sabalansēšanai, pirms publikācijas informācija jāizvērtē, ņemot vērā norādīto:
- pienesums diskusijai par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem un vai tā ir kāda svarīga sabiedrības interese;
- personas atpazīstamība sabiedrībā, kā arī publikācijas mērķis un saturs;
- personas iepriekš veiktās darbības un rīcība pirms publikācijas atspoguļošanas presē (apstāklis, ka personas attēls un tam pievienotā informācija ir jau iepriekš tikusi publicēta presē, vai arī apstāklis, ka tiek atspoguļota pašas personas publiskota informācija);
- informācijas iegūšanas metodes un atspoguļotās informācijas patiesums un ticamība (informācija iegūta piemēram slēpjot fotogrāfiju veikšanas faktu vai arī izpausta informācija, kurai piekļuvi datu subjekts kā citādi ierobežojis);
- publikācijas forma un sekas, kas personai ir iestājušās pēc tās publicēšanas.
Analizējot, kāda informācija ir, bet kāda informācija nav publicējama sabiedrības informēšanas nolūkā, ir nepieciešams rūpīgi vērtēt, kāds ir publiskošanas nolūks un kāda būs publikācijas ietekme uz personu, kuru iekļaujam publikācijā. Personas datus (īpaši gadījumos, kad ietekme uz personu ir paredzama drīzāk negatīva) drīkst publicēt tikai, kad publicēšanas nolūks nav sasniedzams bez konkrētas personas pieminēšanas, to identificējot un atklājot par to informāciju.
Norādām, ka starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību pastāv zināma robeža, kuru pārkāpjot tiks veikta nelikumīga personas datu apstrāde, tādējādi, katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt apstrādāto personas datu apjomu attiecībā pret izmantotajām tiesībām uz vārda brīvību.
Aicinām izturēties atbildīgi un izvērtēt, vai tiešām nepieciešams informāciju publicēt sociālajos tīklos, ja to var nodot atbildīgajām iestādēm (Valsts policija, Valsts drošības dienests), izmantojot oficiālos saziņas kanālus. “Kur ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā?” https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-03-02/kur-zinot-par-krievijas-agresijas-atbalstitajiem-latvija
