Komerciālas informācijas sūtīšana elektroniskā veidā jeb telemārketings kļūst arvien izplatītāks. Attīstoties tehnoloģijām un mārketinga metodēm, komerciālas informācijas nosūtīšana, jo īpaši zvanu un īsziņu vai multiziņu veidā, tās saņēmējiem nereti kļūst apgrūtinoša un nevēlama, vienlaikus skarot to tiesības uz privātumu.
Telemārketings
Telemārketings būtībā ir tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus, viena no teledarba formām. Praksē telemārketingu nereti izvēlas kā papildu līdzekli, lai elektroniska komerciāla paziņojuma veidā uzņēmumi informētu personas par jaunām precēm vai pakalpojumiem ar mērķi galvenokārt palielināt pārdošanas apjomus un gūt finansiālu labumu.
Savukārt komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskajā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese).
Piemērs:
Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u. c.) saņemšanu norādāms, ka gadījumos, kad persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA X zvana Jānim Bērziņam, uzrunājot viņu vārdā un uzvārdā, lai piedāvātu konkrētu preci; elektroniskajā pastā persona tiek uzrunāta: "Cien. Jāni Bērziņ, piedāvājam Jums iegādāties..."), uzskatāms, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē tā ir personas datu apstrāde, jo attiecīgajā gadījumā tiek identificēta konkrēta persona.
Šajā gadījumā personai ir tiesības pieprasīt uzņēmumam savu personas datu apstrādes pamatojumu. Savukārt Datu valsts inspekcijai ir pienākums veikt pārbaudi, ja viena gada laikā viens pakalpojuma saņēmējs ir saņēmis vismaz 10 komerciālus paziņojumus no viena pakalpojuma sniedzēja un ja pakalpojuma saņēmējs ir iesniedzis Datu valsts inspekcijai par to sūdzību.
Savukārt, ja persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA X ģenerējot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: "Cien. klient!"), persona nav identificējama, un tādējādi netiek veikta personas datu apstrāde.
Datu valsts inspekcija vērš uzmanību uz to, ka komerciālo paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā, tas nozīmē, ka komerciālu paziņojumu fiziskai personai, izmantojot tās elektroniskā pasta adresi vai citu elektronisku saziņas veidu, ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana, ja vien nepastāv minētajā pantā noteiktie izņēmumi.
Pārbaude
Pērn Datu valsts inspekcija pēc savas iniciatīvas aktualizēja jautājumu par personas datu aizsardzības prasību ievērošanu telemārketinga jomā, īpašu uzmanību pievēršot datu iegūšanas avotu noskaidrošanai, kā arī to glabāšanai, izmantošanai un nodošanai. Tāpat Datu valsts inspekcija pārliecinājās, vai tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula un Informācijas sabiedrības pakalpojuma likums, kopumā pārbaudot 12 uzņēmumus.
Pārbaudes gaitā vismazāk iespējamu uzlabojumu konstatēts attiecībā uz informācijas avotiem un to izmantošanu mērķētu zvanu veikšanai fiziskām personām. Tomēr jāņem vērā, ka pārbaudes ietvaros konstatēts, ka lielākoties tos nodrošina tieši telemārketinga pakalpojumu pasūtītāji, kas netika pārbaudīti, jeb uzņēmumu klienti, kuri lielākoties arī iegūst datu subjekta piekrišanu tā personas datu apstrādei.
Visvairāk uzlabojumu tika konstatēts attiecībā uz personas datu apstrādes drošības prasību ievērošanu.
Ieteikumi
Balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem un izvirzot mērķi veicināt Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Informācijas sabiedrības pakalpojuma likuma prasību izpildi uzņēmumos, Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi vadlīnijas
Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, un to mērķauditorija ir uzņēmumi, kuru darbības veids ir saistīts ar telemārketingu, tostarp izejošo zvanu centru darbību, – komersanti, organizācijas vai citas personas, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību un sūta komerciālus paziņojumus apstrādātāja statusā, lai reklamētu preces un pakalpojumus citu personu (pārziņu) vārdā. Tomēr vadlīnijas varētu būt noderīgas ikvienam interesentam, tai skaitā komerciālu paziņojumu saņēmējiem.