Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) šā gada 2. novembrī organizēja kārtējo datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - eksāmens).
Eksāmens ir potenciālu vai jau praktizējošu datu aizsardzības speciālistu brīvprātīga zināšanu pārbaude, kuru saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem [1] organizē Inspekcija. Lai arī pēc eksāmena sekmīgas nokārtošanas persona tiek iekļauta Inspekcijas publicētajā datu aizsardzības speciālistu sarakstā, kā datu aizsardzības speciālists var darboties arī persona, kura šajā eksāmenā nav piedalījusies vai nav to nokārtojusi sekmīgi. [2]
02.11.2022. eksāmenā piedalījās 20 pretendenti, no kuriem 9 nokārtoja eksāmenu sekmīgi un tika iekļauti publiskajā datu aizsardzības speciālistu sarakstā.
Kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, arī šis eksāmens sastāvēja no divām daļām – 60 testa jautājumiem un 2 teorētiskajiem uzdevumiem, kuros aprakstīta konkrēta situācija, kuru bija jāskaidro, sniedzot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kopumā 8 pretendenti nenokārtoja eksāmena pirmo daļu, līdz ar to eksāmena otrās daļas uzdevumi netika vērtēti [3].
Eksāmenā tika pārbaudītas pretendentu zināšanas par personas datu aizsardzību – Datu regulu (tvērums, definīcijas, personas datu apstrādes principi, tiesiskais pamats, datu subjektu tiesības, pārziņa un apstrādātāja atbildība, pārskatatbildības pasākumi, personas datu nodošana uz trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām u.c.) un Fizisko personu datu apstrādes likumu. Eksāmenā tika pārbaudītas arī pretendenta zināšanas par starptautiskajiem, Eiropas Savienības līmeņa un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumus, kā arī judikatūru. Tika pārbaudītas arī zināšanas par pārziņa atbildību un personas datu drošību, tostarp zināšanas par informācijas tehnoloģiju jomu un izpratni par informācijas drošību, risku analīzi un vadību, personas datu apstrādes un informācijas sistēmu auditu u.c. saistošas tēmas personas datu aizsardzības jomā.
! Ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās uz 02.11.2022. eksāmenu, viņam ir tiesības to kārtot nākamajā izsludinātajā eksāmena kārtošanas reizē un otrreiz maksājums par eksāmena kārtošanu nav jāveic. Pretendents par neierašanos un tās iemesliem informē Inspekciju ne vēlāk kā mēneša laikā pēc eksāmena norises dienas. [4] Tātad, ja pretendentam nebija iespēja ierasties uz eksāmenu, uz kuru tas bija pieteicies, līdz šā gada 2.decembrim (pēdējā diena iesnieguma iesniegšanai pastā vai nosūtīšanai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu) ir tiesības iesniegt iesniegumu Inspekcijai, norādot pamatojumu.
Informatīvās atsauces:
[1] Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 620 “Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi)
[2] Datu regulas 37. panta 5. punkts
[3] Eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja pareizo atbilžu īpatsvars ir vismaz 80 % un katras nodaļas ietvaros sniegto pareizo atbilžu īpatsvars nav mazāks par 30 %. Komisija eksāmena otro daļu nevērtē, ja eksāmena pirmajā daļā saņemts negatīvs vērtējums. (Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumu Nr. 620 “Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi” 28. punkts).
[4] Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumu Nr.620 “Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi” 11.punkts.