Mūsdienu digitālajā laikmetā uzņēmēji ik dienas saņem no klientiem un saviem darbiniekiem personīgu informāciju. Kuri no šiem datiem ir personas dati, ko īsti šis termins nozīmē, cik ilgi šāda informācija jāglabā un vai vispār to drīkst prasīt un izmantot? Nepareiza datu sargāšana, glabāšana vai vākšana bez noteikta mērķa var radīt nopietnas sekas gan uzņēmējam, gan viņa klientiem un nozīmēt pat vairāku tūkstošu eiro lielu naudas sodu.
Videonovērošana darba vietā, personu apliecinošu dokumentu glabāšana darba datorā, personas datu apstrāde bez piekrišanas, citas personas datu nodošana – tie ir tikai daži no Datu valsts inspekcijas (DVI) biežāk fiksētajiem pārkāpumiem, kopš stājusies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Pagājušajā gadā DVI izskatīja ap 800 sūdzību, ko iesniedza privātpersonas, norādot uz Datu regulas noteikumu pārkāpumiem.
Izskatot iesniegtās sūdzības, bieži secināts, ka uzņēmēji nesaprot, ka veic personas datu apstrādi, un uzskata, ka Datu regulas prasības uz viņiem neattiecas, vai arī nezina, kā ieviest tās praksē. Lai arī lielākoties DVI par pārkāpumiem cenšas piemērot tādus sodus kā brīdinājums, rājiens vai apstrādes ierobežojumi, aicinot pildīt Datu regulā noteiktos pienākumus, deviņi uzņēmēji 2023. gadā saņēma naudas sodus, kuri svārstījās no 300 līdz pat 20 000 eiro.
Lai šādi gadījumi neatkārtotos un sabiedrība kopumā – jo īpaši mazie un vidējie uzņēmēji, labāk izprastu personas datu aizsardzības noteikumus, Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi un ar 1. jūliju atklās bezmaksas Datu aizsardzības mācību kursu ar saukli “Par personas datiem – VIEGLI”. Apmācības būs pieejamas tiešsaistē, DVI mājas lapā www.dvi.gov.lv.
E-apmācības būs viegls un ātrs risinājums, kas vienkāršā valodā stāsta par Datu regulu, tās ieviešanu, galvenajām prasībām datu aizsardzības jomā un noteikumiem mazos un vidēja līmeņa uzņēmumos saistībā ar datu vākšanu, monitoringu, glabāšanu un dzēšanu.
„Apgūstot datu aizsardzības apmācību kursu, komersants bezmaksas iegūs trīs labas lietas: zināšanas par personas datu aizsardzību, uzņēmumam nepieciešamas dokumentācijas paraugus, klientu cieņu un uzticēšanos. Ja uzņēmējs attieksies ar cieņu pret klientu personas datiem un neprasīs no viņiem neko lieku, klienti to novērtēs un uzticēsies komersantam vairāk,” norāda DVI direktore Jekaterina Macuka. „Labāk vienu reizi iziet apmācību un būt pārliecinātam par to, ko dari, ieviešot savā uzņēmumā personas datu aizsardzības kultūru, nekā uztraukties par iespējamo sodu un klientu sūdzībām vai arī nepārtraukti prasīt konsultācijas juristiem.”
Latvijā ir reģistrēti 108 160 uzņēmēji, kas nodarbina mazāk par 50 darbiniekiem un kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem eiro (2019. gada dati). Tas nozīmē, ka šie uzņēmēji saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu ir klasificējami kā mazie vai vidējie uzņēmēji. Tieši viņi veido lielāko daļu no kopējā Latvijas biznesa, kas savā ikdienas darbā apstrādā personas datus.
Kurss veidots, īpaši domājot par maziem un vidējiem uzņēmējiem, taču to izmantot varēs jebkurš interesents. Reģistrējoties dalībniekiem kursa beigās būs arī iespēja augšupielādēt sertifikātu par tā veiksmīgu apguvi.
Mācības sadalīts astoņos moduļos, un katrā no tiem teorija tiks papildināta ar praktiskiem piemēriem un uzdevumiem, kā arī pašnovērtējuma testiem un vizuāliem materiāliem, kas var noderēt arī pēc kursa apguves. Apmācības būs pieejamas latviešu un angļu valodā un līdz ar to izmantojams vēl citās Eiropas Savienības valstīs, kur šāda veida bezmaksas rīki nav izstrādāti un nav pieejami.
Par kursa tehnisko izstrādi atbild Datorzinību centrs, tā saturu veidojis eksperts, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs.
Datu aizsardzības mācību kurss ir daļa no projekta “Tālmācības programma datu aizsardzībā”, ko Datu valsts inspekcija īsteno Eiropas Komisijas finanšu programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) 2021.–2027.gadam, konkursa Nr.CERV-2021-DATA ietvaros. Projekta kopējās izmaksas sastāda 261 505,86 euro, no kurām 235 355,27 euro līdzfinansē Eiropas Savienība.