Tuvojas Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas pulcēs kopā vairāk nekā 40 000 dalībnieku. Savukārt uz kādu no svētku sarīkojumiem plānojuši doties simtiem tūkstošu apmeklētāju. Protams, ne viens vien gribēs šos svinīgos mirkļus iemūžināt un fotogrāfijas publicēt savos sociālajos tīklos vai interneta vietnēs.
Datu valsts inspekcijā vērsās kāds profesionāls fotogrāfs, vaicājot, vai savas Dziesmu un deju svētku laikā tapušās bildes drīkst publicēt sociālajos tīklos, izstādīt tās publiskai apskatei un pārdot. Priecājamies par izrādīto interesi un vēlmi ievērot Datu regulu.
Datu valsts inspekcijas skatījumā personas datu aizsardzības prasības primāri vērtējamas attiecībā uz attēla iegūšanas brīdi, savukārt attiecībā uz tālāku likumīgi iegūta attēla izmantošanu primāri vērtējami informācijas izmantošanas civiltiesiskie aspekti.
Līdz ar to vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 1.panta 20.punktu fotogrāfija ir uzskatāma par vizuālās mākslas oriģināldarbu, tādējādi autora tiesības uz šī darba aizsardzību ir noteiktas šajā likumā.
Dažkārt mākslinieciskās izpausmēs un to galarezultātos var būt ietverti citu cilvēku personas dati. Datu regulas un Fizisko personu datu apstrādes likums paredz izņēmuma gadījumu attiecībā uz personas datu apstrādi mākslinieciskās izpausmēs.
Kas attiecas uz izstādītajām fotogrāfijām, tad autoram, izvērtējot sava darba rezultātu un pirms tā rādīšanas plašākai sabiedrībai, ir jāsecina, ka tas:
- ir radīts mākslinieka tiesību uz vārda un izpausmes brīvību ietvaros;
- neapdraud fiziskās personas, kuras dati iekļauti mākslas objektā, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;
- neapdraud tādas personas intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesi iepazīties ar radīto.
Ja fotogrāfs uz iepriekš minēto var atbildēt apstiprinoši, tad uz datu apstrādi nebūs attiecināmi visi datu aizsardzības nosacījumi. Tomēr ir jāievēro principi, kas noteic, ka dati jāapstrādā godprātīgi, tie jāievāc un jāizplata, balstoties uz skaidriem nolūkiem un tiem jābūt precīziem un samērīgiem.
Lai arī datu apstrāde mākslinieciskām izpausmes vajadzībām paredz būtiskas atkāpes no datu aizsardzības normatīvā regulējuma prasībām, vienmēr ir individuāli jāvērtē katra veiktā apstrāde, piemēram, nebūtu vēlams publicēt fotoattēlus, kuros redzamās personas ir attēlotas aizskarošā veidā vai kuru publicēšana var radīt personiskas traumas, morālu vai cita veida kaitējumu, tādējādi aizskarot šīs personas tiesības uz privāto dzīvi.
Īsumā- jā, fotogrāfijas drīkst gan publicēt, gan izstādīt, taču aicinām izturēties godprātīgi un cieņpilni pret citiem cilvēkiem- ja jums lūdz fotogrāfiju izdzēst, būtu tikai ētiski, ja jūs to arī izdarītu!
Tātad- svētku laikā uzņemtās bildes fotogrāfs drīkst ievietot sociālajos tīklos vai interneta vietnē.
Datu valsts inspekcija norāda, ka fotogrāfijā redzamajai personai būtu tiesības tiesas ceļā pieprasīt radušos morālo kaitējumu, ja tāds ir radies.
Tāpat Datu regulas nosacījumi neattiecas uz mākslas autordarbiem, kuros personas nav saskatāmas vai kā citādi atpazīstamas.
Attēla izmantošanu komerciālos nolūkos
Autortiesību likums sākotnēji paredz tiesības uz autora darba aizsardzību, kā arī atlīdzības saņemšanu par tā darba (piemēram, fotogrāfijas) izmantošanu. Autortiesību likuma 15.panta ceturtā daļa nosaka, ka (fotogrāfijas) autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.