Pavasaris ierasti ir laiks, kurā sakopjam vidi sev apkārt šaurākā vai plašākā mērogā. Tā kā informācija, ar kuru dalāmies, kuru kādam nododam un kuru uzkrājam, arī rada sava veida vidi mums apkārt (visbiežāk digitālā veidā), Datu valsts inspekcija aicina katru šajā pavasarī paskatīties sev apkārt un veikt talku arī vietnēs vai vietās, kur atrodami katra paša personas dati.
Šajā informatīvajā skaidrojumā atgādināsim, cik vienkārši, bet svarīgi ir parūpēties par savu privātumu, tostarp samazinot personas datu apjomu, ko ikdienām sniedzam. Respektīvi, nododot savus datus tikai tur, kur tas tiešām ir nepieciešams, un tikai tiem komersantiem, kuru pakalpojumus izmantojam.*
Nereti mēs, vadoties pēc emocijām vai vēlēdamies iegūt kādus labumus vai atlaides, publicējam, nododam un uzkrājam savus personas datus. Jāapzinās, ka katra vieta, kur mūsu dati glabājas, rada jaunu potenciālu apdraudējuma avotu. Nerūpējoties par atteikšanos no liekā, šie dati rada nevajadzīgu materiālu, ko nepieciešams vai nu izdzēst, vai vismaz pārskatīt, vai tas nav kļuvis neaktuāls.
Kāpēc no datu aizsardzības viedokļa nepieciešams veikt savu datu izmantošanas pārskatīšanu?
Novecojušas un neaktuālas informācijas uzglabāšana ne tikai rada lieku informācijas apjomu, bet arī risku nejaušai informācijas noplūdei, kur dati neuzmanības dēļ var nonākt krāpnieku, nelabvēļu un citu negodprātīgu personu rīcībā.
Tāpat satura publicēšana internetā un tā uzkrāšanās, mums nemanot, veido mūsu “digitālo pēdu”, kas savukārt ir kā mūsu vizītkarte tīmeklī. To mēs varam radīt, gan publicējot savus attēlus, izsakot viedokļus un patērējot konkrētu saturu. Ja savlaicīgi neveicam savu datu labošanu, piemēram, komersantam nenorādot savu aktuālo adresi vai telefona numuru, varam nesaņemt svarīgu vai noderīgu informāciju. Informācija, kas domāta tikai jums, var tikt kļūdaini nosūtīta citam adresātam, ja, piemēram, kādā no aizpildāmajām formām reiz norādījāt paziņas telefona numuru vai drauga e-pasta adresi.
Ko darīt?
Apzini vietas, kur atrodas tavi dati. Tas var būt e-pasts, sociālie tīkli, viedierīce un tajā esošās, lietotnes, kuras izmanto, fotogrāfijas un saglabātās paroles, lojalitātes kartes, papīra dokumenti, kas uzglabāti mājsaimniecībā, interneta pārlūkprogramma. Analizē, kurā no vietām ir nepieciešams sakārtot – dzēst vai labot datus un noskaidro vai atsauc atmiņā, kā to izdarīt. (Ja paša rīcībā nav informācija, kā pie konkrēta komersanta vai tīmekļa vietnes labot vai dzēst savus datus, vērsies pie tiem un iegūsti precīzu skaidrojumu). Tāpat pievērs uzmanību tam, kādu informāciju vai rīkus vairs neizmanto, piemēram, lietotnes telefonā. Dzēs ārā to, kas vairs nav vajadzīgs vai kam vairs neuzticies!
Praktisks piemērs Nr. 1: Manā interneta pārlūkprogrammā ir uzkrāta dažāda veida informācija, – sīkfaili, meklēšanas vēsture. Tā kā pieteikšanās informāciju interneta vietnēm (lietotājvārds un parole) saglabāt ne personiskā, ne publiskā ierīcē nav vēlams, tad izmantojot pārlūkprogrammas iestatījumus, izdzēšu iepriekš meklēto tīmekļa vietņu sarakstu un sīkfailu iestatījumus, atlasot sev nepieciešamo kategoriju. Lai izvairītos no situācijām, kad no vēstures tiek izdzēsta bieži izmantota tīmekļa vietne, šīs vietnes adresi saglabāju savā “grāmatzīmju” sarakstā. [1]
Tavi dati būs drošībā, ja pats tiem pievērsīsi uzmanību un rūpēsies par to, lai citām personām nav iespējams tiem piekļūt. Tāpat pārbaudi, kādu informāciju par sevi esi atklājis internetā! Pārliecinies, ka to nevar kāds izmantot ļaunprātīgi, piemēram, zinot tavu konkrēto atrašanās vietu vai citus datus. Pārbaudi lietotnes, kuras izmanto, – vai tām neesi devis lielāku piekļuvi, nekā to funkcionēšanai nepieciešams.
Praktisks piemērs Nr. 3: Reizēm mēdzam pieteikties jaunumu saņemšanai savā e-pastā. Šādas darbības parasti notiek, ieklikšķinot noteiktā rūtiņā, noformējot pirkumu internetā ar tekstu kā “Vēlos saņemt aktuālos paziņojumus par atlaidēm no SIA “Citur nebūs lētāk”!” vai arī veicot atzīmi anketā klātienes veikalos vai vēl citos formātos.Pie “ķeksīša” tiek norādīta e-pasta adrese, uz kuru šie komerciālie paziņojumi tiks sūtīti. [3] No sev neaktuālu komerciālu paziņojumu saņemšanas vienmēr ir jābūt iespējai atteikties. To paveikt aizņem samērā maz laika, uzklikšķinot uz katra šāda e-pasta apakšā redzamās iespējas “atteikties” vai “unsubscribe” u.c. Analizējot saņemtos e-pastus var pievērst uzmanību to lietderībai. Ja no kāda komersanta saņemtos e-pastus sen neesmu atvēris, tad tas varētu būt kā rādītājs veikt iepriekš norādītās darbības.
Lielu daļu darbību, kas notiek ar mūsu datiem, varam ietekmēt arī mēs paši!
*Ar šo skaidrojumu Datu valsts inspekcija nemudina atteikties būt par klientu kādam komersantam, bet aicina pievērst uzmanību liekai un/vai neprecīzai informācijai, kas varētu būt kāda komersanta rīcībā.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
Informatīvās atsauces:
[1] Par to, kā dzēst informāciju no pārlūkprogrammām (Chrome, Firefox u.c.) informācija meklējama katras atsevišķas programmas iestatījumos (Settings)
[2] Par to, kā īstenot savas datu subjekta tiesības skaidrojām rakstā “Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?”
[3] Sīkāk par komerciālu paziņojumu saņemšanu skaidrojām rakstā “Kam fiziskai personai ir jāpievērš uzmanība saņemot komerciālu paziņojumu?”