Bieži vien iedzīvotāji vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, vai viņu personas datu apstrāde, kas saistīta ar administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesu izmeklēšanu, ir atbilstoša Datu regulas prasībām. Personas datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā neregulē Datu regula. Šīs jomas regulē atsevišķs likums, proti, Policijas direktīvas likums (“Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”).
Kad tiek piemērots Policijas direktīvas likums?
Policijas direktīvas likums attiecināms uz to personas datu apstrādi, kad datus apstrādā kompetentas iestādes[1], lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemērotu vai izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus un veiktu citas darbības saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu[2].
Kā rīkoties, ja esat saņēmis vēstuli no kompetentās iestādes?
Piemēram, ja esat saņēmis pavēsti vai vēstuli no policijas, jums ir rūpīgi jāiepazīstas ar šo dokumentu. Un ne tikai tādēļ, lai izprastu, ko kompetentā iestāde sagaida no jums. Ir svarīgi saprast, kāds personas datu apstrādi regulējošais normatīvais akts piemērojams – Datu regula, Policijas direktīvas likums un kopā ar to speciālais normatīvais regulējums (piemēram, Administratīvā atbildības likums u.c.).
“Jānis pastkastē ierauga viņam adresētu vēstuli no Ceļu policijas. Viņš pirmajā brīdī sabīstas un ar trīcošām rokām to ver vaļā. Jānis saprot, ka vēstule ir par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un piemēroto sodu. Šajā gadījumā, lai viņš realizētu savas kā datu subjekta tiesības, būs piemērojamas Policijas direktīvas likuma un Administratīvās atbildības likuma normas.”
Tātad, saņemot šo vēstuli no policijas, Jānim ir jāsaprot, ar kādu mērķi viņa dati tiks apstrādāti (šajā gadījumā- ceļu satiksmes pārkāpuma izmeklēšana), kā arī jāsaprot, kādas ir viņa kā datu subjekta tiesības, piemēram, piekļūt savai informācijai.
Jāpievērš uzmanība arī šādiem aspektiem:
- ja vēstulē ir norādīts, ka plašāka informācija ir pieejama normatīvajos aktos, tie ir jāizpēta (uz iestādes darbību attiecināmos normatīvos aktus lielākoties var atrast iestādes interneta vietnē; tur atrodama arī privātuma politika), lai saprastu, kādi ir konkrētie noteikumi, tai skaitā tiesības attiecībā uz datu apstrādi;
- ja vēstulē ir norādīta kontaktinformācija, aicinām sazināties ar iestādi (vai tās datu aizsardzības speciālistu) un uzdot viņiem jautājumus par savu datu apstrādi;
- ja rodas bažas, ka dati tiek apstrādāti nelikumīgi vai tiek pārkāptas jūsu tiesības, var vērsties Datu valsts inspekcijā.
Kā realizēt savas datu subjekta tiesības, vēršoties policijā?
“Pēterim bija nesaskaņas ar kaimiņieni par to, ka viņš klausās skaļi mūziku. Kaimiņiene paziņoja, ka ir uzrakstījusi iesniegumu policijai, taču Pēterim ir aizdomas, ka viņa blefo, tādēļ viņš nosūtīja datu subjekta pieprasījumu Valsts policijas reģiona pārvaldei ar jautājumu, vai pēdējā gada laikā policija ir apstrādājusi viņa datus? Mēneša laikā policija sniedza atbildi, ka viņa dati iestādē nav apstrādāti.”
Šajā gadījumā Pēteris izmantoja savas tiesības vērties pie pārziņa[3] – policijas. Savukārt policija, kā tas noteikts normatīvajos aktos, sniedza atbildi par datu subjekta turpmāku rīcību ne vēlāk kā mēneša laikā. Atgādinām, ka policijai kā pārzinim ir tiesības pieprasīt arī papildu informāciju, lai tā būtu droša par jūsu identitāti. Ja policija kādu apstākļu dēļ nevar sniegt atbildi norādītajā termiņā vai izpildīt pieprasījumu, tas būtu jāpaskaidro rakstiski, norādot iemeslus un informējot par iespēju vērsties Datu valsts inspekcijā. Ja policija uzskatītu, ka jūsu iesniegums ir nepamatots, pieprasījuma izpildi var atteikt, norādot konkrētu iemeslu.
Kā var mainīties datu subjekta tiesības atkarībā no procesuālā statusa?
“Mārtiņš ir kļuvis par liecinieku krimināllietā, kur tiek izmeklēts noziedzīgs nodarījums. Izmantojot Policijas direktīvas likuma noteikto regulējumu, Mārtiņa datu subjekta tiesības tiek ierobežotas, lai aizsargātu izmeklēšanas gaitu un nodrošinātu viņa un citu iesaistīto personu drošību.”
Lai novērstu situāciju, ka aizdomās turamo rīcībā varētu nonākt informācija par izmeklēšanas gaitu, arī Mārtiņam kā lieciniekam tiek ierobežota piekļuve šai informācijai. Tāpat var tikt ierobežotas citas datu subjekta tiesības, ja pastāv risks, ka tas varētu kavēt izmeklēšanu un radīt draudus gan iesaistītajām personām, gan pašam Mārtiņam. Arī procesuālajam statusam mainoties (izmeklēšanai noslēdzoties), datu subjekta tiesības var netikt atjaunotas.
Respektīvi, atsevišķos kriminālprocesu gadījumos iestāde var vispār nesniegt informāciju par jūsu datu apstrādi, lai nodrošinātu konfidencialitāti un aizsargātu iesaistīto personu privātumu.
Ņemiet vērā, ka kompetentās iestādes jūsu datus var apstrādāt tikai gadījumos, ja ir tiesiskais pamats un Policijas direktīvas likuma 2. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai!
[1] Ar kompetentu iestādi saprotama valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu novēršana, izmeklēšana vai atklāšana, kriminālsodu vai administratīvo sodu piemērošana vai izpilde vai citu ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītu darbību veikšana, Policijas direktīvas likuma 1. pants
[2] Policijas direktīvas likuma 2. pants