Pagājušais gads ieviesa daudz pārmaiņas ierastajā darba organizēšanas procesā un darba vidē. Ja iepriekš darba process noritēja klātienē un darbu veicām darba vietā, tad šobrīd darbs norit tiešsaistē un faktiskā darba vieta ir mājas (kas vienlaikus ir arī mūsu privātā telpa). Šeit darbinieks veic ne tikai savus pienākumus, bet arī atpūšas pēc darba dienas beigām. Ņemot vērā, ka darba devējam attālinātā darba procesā joprojām ir svarīgi, lai darbinieki savus pienākumus veiktu atbildīgi, atbilstošā kvalitātē un apjomā, darba devējs meklē radošus risinājumus saziņai ar darbinieku un darba uzdevumu izpildes kontrolei. Diemžēl ne visi darba devēju izvēlētie risinājumi pietiekoši ņem vērā darbinieka unikālo situāciju, kad darba vieta ir mājas, bet mājas ir darba vieta.
Datu valsts inspekcija saņem arvien vairāk jautājumu par videonovērošanas veikšanu darba izpildes kontrolei, izmantojot videonovērošanas kameras, kas iebūvētas portatīvajos datoros vai datoram pievienojot web-kameru. Darba devējs videonovērošanas kameras izmanto, lai organizētu ne tikai darbinieku attālināto sapulču vai cita veida tiešsaistes tikšanās, bet arī veicinātu darbinieka produktivitāti, un lai veiktu pastāvīgu darbinieka darba pienākumu veikšanas kontroli. Šī mērķa sasniegšanai atsevišķi darba devēji uzliek darbiniekiem par pienākumu turēt ieslēgtas to datoru vai citu darba ierīču kameras.
Ievērojot saņemtos lūgumus sniegt skaidrojumus, Datu valsts inspekcija nodala trīs procesus kuros personas datu apstrāde tiek veikta, izmantojot darba procesā videoierīces:
- darba devēja veiktie kontroles pasākumi, lai darbiniekus novērotu attālināta darba apstākļos;
- tiešsaistes sanāksmju organizēšana;
- videonovērošana darba vietā klātienē.
Vēršam uzmanību, ka šis skaidrojums attiecas uz personas datu apstrādi, kuru veic darba devējs, lai darbiniekus novērotu un kontrolētu attālinātā darba procesā!
Vai darba devējs var uzlikt par pienākumu darbiniekam visu darba dienu strādāt ar ieslēgtu videokameru, lai darbiniekus patstāvīgi un ilgstoši novērotu un kontrolētu, piemēram, darba veikšanas kvalitāti un kvantitāti?
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu[1] (turpmāk tekstā – Regula), katra atsevišķa darbība ar personas datiem, ir uzskatāma par atsevišķu personas datu apstrādi (Regulas 4.panta 2.punkts).
Darba devējam veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro Regulas 5.pantā minētie personas datu apstrādes principi un saskaņā ar tiem personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkam (mērķim) (“datu minimizēšana”).
Pēc tam, kad ir noteikts personas datu apstrādes nolūks (mērķis) un nepieciešamais datu apjoms nolūka (mērķa) sasniegšanai, darba devējam ir jāizvērtē personas datu apstrādei piemērojamais tiesiskais pamats - personas datu apstrāde var tik atzīta par tiesisku tikai tad, ja personas datu apstrādei ir piemērojams vismaz viens no Regulas 6.panta 1.punktā[2] minētajiem pamatojumiem.
Ir svarīgi uzsvērt, ka darba vietā un darba laikā darbiniekam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, līdz ar to arī darba laikā darba devējam ir jārespektē darbinieka privātā dzīve – attālinātā darba procesā darba vieta ir darbinieka privātā telpa (mājas). Līdz ar to, kad darba devējs veic darbinieka nepārtrauktu novērošanu, iejaukšanās darbinieka privātumā ir ievērojami lielāka, kā īstenojot videonovērošanu klātienes darba vietā. Jāņem vērā, ka viens no galvenajiem šādas apstrādes likumības priekšnoteikumiem ir proporcionalitāte starp darbinieka tiesībām un darba devēja interesēm.
Līdz ar to, pirms šādas personas datu apstrādes uzsākšanas, darba devējam jau sākotnēji ir pienākums izvērtēt, kādēļ vispār šādas darbības veikt ir nepieciešams, vai pastāv iespēja piemērot labāku, darbinieku privātumu mazāk aizskarošu veidu kā sasniegt nolūku (mērķi) – veicināt darbinieku produktivitāti un kontrolēt darba izpildes gaitu attālinātā darba procesā, piemēram, ieviest iknedēļas atskaites, kuras sagatavo un iesniedz darbinieki par paveiktajiem darbiem.
Inspekcija ir konstatējusi, ka nepastāvot kādiem īpašiem apsvērumiem, darbinieka paveiktā darba kvalitāti un apjomu var vērtēt pārbaudot pašu paveikto darbu, nevis procesu, kā darbinieks nonāk pie darba rezultāta. Līdz ar to darba devējs, izmantojot savas priekšrocības darba tiesiskajās attiecībās, novērojot un analizējot darbinieka uzvedību darba procesā, izmantojot videokameras, piemēram, fiksējot neparastu darbinieka uzvedību darba laikā, tai skaitā sekojot līdzi, kad darbinieks ir izgājis no istabas vai kad istabā ienākusi cita persona u.tml., pārkāpj personas datu apstrādes principus.
Ņemot vērā minēto, kad darba devējs lūdz darbinieku turēt nepārtraukti ieslēgtu datora kameru vai datoram piesaistītu kameru, Datu valsts inspekcija nesaskata atbilstošu pamatojumu šādas datu apstrādes veikšanai, kā arī norāda, ka šāda personas datu apstrāde ir nesamērīga nolūka (mērķa) - darbinieka darba kvalitātes novērtēšana - sasniegšanai.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK
[2] piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana.
Attēla avots: freepik.com