Datu valsts inspekcija šā gada 12.janvārī organizēja kārtējo datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Šoreiz eksāmenā piedalījās 27 pretendenti.
Sekmīgi šo eksāmenu nokārtoja viena trešdaļa jeb 9 pretendenti, kuri saņēma lēmumu par iekļaušanu Datu valsts inspekcijas uzturētajā datu aizsardzības speciālistu sarakstā.
Eksāmens sastāv no divām daļām – testa jautājumiem un teorētiskajiem jautājumiem – par uzdevumā norādītu situāciju. Kopumā vairāk par pusi jeb 16 pretendentu nenokārtoja eksāmena pirmo daļu, līdz ar to eksāmena otrās daļas uzdevumi netika vērtēti [1].
Šajā eksāmena reizē pretendentiem lielākas grūtības sagādāja jautājumi, kas saistīti ar zināšanām par informācijas tehnoloģijām un to piemērošanu ikdienas situācijām, kādas var rasties organizācijā, kurā persona veiktu datu aizsardzības speciālista pienākumus. Datu valsts inspekcija norāda, ka šīs zināšanas var paplašināt un uzturēt aktīvi sekojot līdzi aktualitātēm un uzticamiem avotiem informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu uzturēšanas, darbības un drošības jomā.
Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmens ir pārbaudījums, kurā personas var pārbaudīt vai nostiprināt savas zināšanas datu aizsardzības jomā, un, iespējams, pēc pozitīva lēmuma saņemšanas izvēlēties praktizēties datu aizsardzības jomā vai pilnveidot sevi un izglītot citus kādā organizācijā, vai arī turpināt to darīt, ja šāds profesionālais virziens jau ir iesākts.
Eksāmenā tika pārbaudītas pretendentu zināšanas par personas datu aizsardzības tiesisko ietvaru – Vispārīgā datu aizsardzības regula (tvērums, definīcijas, personas datu apstrādes principi, tiesiskais pamats, datu subjektu tiesības, pārziņa un apstrādātāja atbildība, pārskatatbildības pasākumi, personas datu nodošana uz trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām u.c.) un Fizisko personu datu apstrādes likums. Eksāmenā tika pārbaudītas arī pretendenta zināšanas par citiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības līmeņa un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumus, kā arī judikatūru personas datu aizsardzības jomā. Īpaši tika pārbaudītas zināšanas par pārziņa atbildību un personas datu drošību, tostarp zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, izpratne par informācijas drošību, risku analīze un vadība personas datu aizsardzības jomā, zināšanas par ietekmes novērtējuma uz personas datu aizsardzību veikšanu, personas datu apstrādes un informācijas sistēmu audits u.c. tēmas.
Vienlaikus atgādinām, ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās uz eksāmenu, viņam ir tiesības to kārtot nākamajā izsludinātajā eksāmena kārtošanas reizē un otrreiz maksājums par eksāmena kārtošanu nav jāveic. Pretendents par neierašanos un tās iemesliem informē inspekciju ne vēlāk kā mēneša laikā pēc eksāmena norises dienas. [2] Tātad, ja pretendentam nebija iespēja ierasties uz eksāmenu, uz kuru tas bija pieteicies, līdz šā gada 12.februārim (pēdējā diena iesnieguma iesniegšanai pastā vai nosūtīšanai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu) ir tiesības iesniegt iesniegumu Datu valsts inspekcijai, norādot pamatojumu.
[1] Eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja pareizo atbilžu īpatsvars ir vismaz 80 % un katras nodaļas ietvaros sniegto pareizo atbilžu īpatsvars nav mazāks par 30 %. Komisija eksāmena otro daļu nevērtē, ja eksāmena pirmajā daļā saņemts negatīvs vērtējums. (Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumu Nr.620 “Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi” 28.punkts)
[2] Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumu Nr.620 “Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi” 11.punkts.