12. un 13. septembrī Rīgā norisinājās ikgadējā Baltijas datu uzraudzības iestāžu sanāksme, kurā pārstāvji no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārrunāja aizvadītā gada notikumus un izvirzīja nākotnes mērķus efektīvākai datu aizsardzībai. Šīs tikšanās ik gadus nodrošina iespēju kaimiņvalstīm stiprināt savu sadarbību un dalīties ar labāko praksi laikā, kad datu aizsardzībai un privātumam ir īpaši liela nozīme.
Sanāksme aizsākās ar iestāžu vadītāju- Jekaterinas Macukas (Datu valsts inspekcija), Pille Lehis (Andmekaitse Inspektsioon (Igaunija)) un Dijana Šinkūniene (Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija (Lietuva)) - sniegto pārskatu par iepriekšējā un šī gada svarīgākajām aktivitātēm, problēmām iestādēs un nākotnes plāniem. Latvijas Datu valsts inspekcija iepazīstināja klātesošos ar bezmaksas e-apmācības kursu “Par personas datiem – VIEGLI”, kas īpaši pielāgots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pieejams visiem interesentiem.
Viens no visaktuālākajiem jautājumiem bija Baltijas valstu uzraudzības iestāžu kopējā pārbaude par personas datu apstrādes atbilstību īstermiņa transportlīdzekļu nomas jomā. Par kopējo preventīvo pārbaudi iestādes vienojās jau 2022. gadā un šajā sapulcē apsprieda galvenos pārbaudes secinājumus. Sanāksmē notika arī diskusija par Digitālo pakalpojumu paketi, īpaši par tās ietekmi uz datu uzraudzības iestādēm, pievēršot uzmanību tam, kādi pienākumi ir deleģēti un kāda ir iestāžu atbildība.
Igaunijas datu uzraudzības iestādes direktore Pille Lehis sacīja: “Baltijas valstu sanāksme vienmēr mums ir gaidīts notikums. Kā mazai valstij spēcīgi sadarbības partneri ir ļoti svarīgi. Šogad mēs koncentrējāmies uz to, kā mēs varam pilnveidot savas iekšzemes prakses, mācoties no citu valstu panākumiem un izaicinājumiem. Šī pieredzes apmaiņa ļauj mums izveidot noturīgāku pieeju datu aizsardzības nodrošināšanā.”
Vēl viens no tematiem, par ko iestādes dalījās savā pieredzē, bija vienas pieturas aģentūras (One-Stop-Shop) mehānisma efektivitāte, kas ir Datu regulas stūrakmens, radot gan iespējas, gan izaicinājumus mazajām iestādēm. Dalībnieki sprieda, ka jaunā regula radīs papildu izaicinājumus mazajām iestādēm, jo tām trūkst resursu, lai izpildītu visas jaunās regulas prasības. Diskusijā, kas bija veltīta sociālajiem medijiem, delegācijas apsprieda pasaules platformu īstenotās prakses lietotāju datu apstrādē.
Lietuvas iestādes vadītāja Dijana Šinkūnienė savā uzrunā uzsvēra sadarbības nozīmi: "Šī gada sanāksme bija nozīmīga mūsu kopīgajiem centieniem uzlabot personas datu aizsardzību Baltijā. Mēs apmainījāmies ar vērtīgām atziņām, jo īpaši personu datu pārkāpumu izmeklēšanā, kas ir ļoti svarīgi, lai aizsargātu mūsu iedzīvotāju privātumu. Īpaši vērtīgas bija arī diskusijas par Digitālo pakalpojumu paketi, kas mums palīdzēs turpmākajā darbībā.”
Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka piebilda: “Šogad esam īpaši pagodināti organizēt ne tikai Pavasara konferenci, bet arī Baltijas datu aizsardzības iestāžu sanāksmi. Kā liecina mūsu diskusijas, mēs saskaramies ar ļoti daudz līdzīgām problēmām datu aizsardzības jomā. Apmainoties ar pieredzi un stratēģijām, mēs varam stiprināt mūsu kopīgos centienus, lai risinātu šīs problēmas un aizsargātu mūsu iedzīvotāju privātumu visā Baltijas reģionā.”
Pēdējā diskusijas tēma bija par uzraudzības un izmeklēšanas procesiem, katrai iestādei sniedzot iespēju parādīt, kā tās izmeklē datu aizsardzības pārkāpumus.
Noslēdzoties sanāksmei, visi dalībnieki apstiprināja savu kopīgo apņemšanos stiprināt datu aizsardzību un turpināt sadarboties arī turpmāk. Ar aktīvām diskusijām un izsmeļošām prezentācijām divu dienu sapulce vēlreiz apliecināja, ka Baltijas valstu sadarbība ir būtiska, lai aizsargātu iedzīvotāju privātumu.
Nākamā gada sanāksme notiks Lietuvā.