Pagājušais gads, pasaulē un arī Latvijā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē ir raisījis daudzus un dažādus jautājumus tieši par veselības datu apstrādi darba vietā.
Mēģinot atgriezties ierastajā darba vidē, darba devēji, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību organizācijā, nodrošinātu darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus un dotu iespēju tiem atgriezties darbā klātienē veic kolektīvo Covid-19 testēšanu uz vietas.
Bieži vien, darba devēji vēlas saņemt informāciju par visu darbinieku veikto Covid-19 testu rezultātiem, apstrādājot informāciju par katra konkrētā darbinieka veselības datiem.
Lai rastu atbildi uz joprojām aktuālo jautājumu, par darba devēja tiesībām veikt darbinieku personas datu apstrādi, apstrādājot informāciju par darbinieka veselības stāvokli pandēmijas laikā, sniedzam atbildi uz jautājumu:
Vai darba devējam ir tiesības saņemt no laboratorijas kolektīvi testēto darbinieku pozitīvo Covid-19 testu rezultātus?
Datu valsts inspekcija norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav ir īpašo kategoriju personas dati Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas glabāšana elektroniskajā sistēmā ir personas datu apstrāde.
Apstrādāt informāciju par personu (konkrētajā gadījumā darbinieku) veselību drīkst tikai Regulas 9.pantā noteiktajā kārtībā. Pirms apstrādes uzsākšanas nepieciešams saprast, vai tā būs pamatota. Attiecīgi, darba devējam ir jāspēj pamatot, uz kuru Regulas 6.panta 1.punktā un 9.panta 2.punktā minēto tiesisko pamatu apstrādā darbinieku vārdu, uzvārdu, Covid-19 testa rezultātu datus.
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas 5.pantu, pārzinim ir jāievēro arī citi Regulā noteiktie nosacījumi, saskaņā ar kuriem jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam nolūkam (mērķim) un tam nepieciešamajā apjomā.
Datu valsts inspekcija skaidro, ka Pacientu tiesību likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā. Ja, darbinieks, nav sniedzis piekrišanu ārstniecības iestādei (piemēram, laboratorijai) izsniegt darba devējam (pa tiešo) informāciju par Covid-19 testa rezultātiem, tad darba devējam nav tiesiska pamata šādu informāciju saņemt, ja vien neiestājas Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 14.punktā noteiktais, kas paredz, ka pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz nelaimes gadījumā darbā cietušā nodarbinātā darba devējam — nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.
Datu valsts inspekcija šobrīd nekonstatē, ka darba devējam pastāv tiesiskais pamats apstrādāt informāciju par darbinieka veselību tiešā veidā pēc kolektīvas testēšanas iegūstot Covid-19 pozitīva testa rezultātus no laboratorijas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šādas tiesības darba devējam var parādīties tikai tad, ja ir konstatēts nelaimes gadījums.
Vēršam uzmanību, ka mainoties faktiskajiem apstākļiem, Datu valsts inspekcijas sagatavotais skaidrojums var tikt mainīts.
Datu valsts inspekcijas viedoklis “Par darba devēja tiesībām tieši no laboratorijas saņemt darbinieka Covid-19 testa rezultātus pēc kolektīvas testēšanas” pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/skaidrojumi-un-viedokli
Attēla avots:freepik.com